Teorija

Dabā biežāk sastopamas kustības, kurās mainās ķermeņa kustības ātrums. Vienkāršākās no tām ir taisnlīnijas kustības, kurās:
  1. ātrums vienmērīgi (lineāri) palielinās - vienmērīgi paātrinātas kustības,
  2. ātrums vienmērīgi (lineāri) samazinās - vienmērīgi palēninātas kustības.
 
Lai šajās kustībās raksturotu ātruma izmaiņas straujumu, lieto fizikālu lielumu paātrinājumu, kuru aprēķina pēc sakarības:
 
a=vv0Δt (1) vai a=ΔvΔt (2), kur
 
v - kustības beigu ātrums, m/s 
v0 - kustības sākuma ātrums, m/s 
Δt - laika intervāls, kurā notikusi kustība, s 
Δv - ātruma vektora izmaiņu, m/s 
a -  kustības paātrinājums, ms2. SI mērvienību sistēmā paātrinājuma vienība ir metrs uz sekundi kvadrātā.
  
Paātrinājums ir vektoriāls lielums, jo ātrums ir vektoriāls lielums. Paātrinājuma vektora virziens sakrīt ar ātruma vektora izmaiņas Δv virzienu (2. formula).
 
1) Vienmērīgi paātrinātā kustībā v2>v1
 
atr_izmaina_1.svg
 
Ja kustības beigu ātrums v2 ir lielāks nekā sākuma ātrums v1, tad ātrumu starpības (izmaiņas) vektors Δv un līdz ar to arī paātrinājuma vektors a ir vērsts kustības virzienā.
 
2) Vienmērīgi palēninātā kustībā v2<v1
 
atr_izmaina_2.svg
 
Ja kustības beigu ātrums v2 ir mazāks par kustības sākuma ātrumu v1, tad ātrumu starpības vektors Δv un līdz ar to arī paātrinājuma vektors a vērsts pretēji kustības virzienam.
 
Svarīgi!
1. Vienmērīgi paātrinātā un vienmērīgi palēninātā kustībā paātrinājums ir konstants lielums.
2. Paātrinājuma modulis a rāda, par cik m/s izmainās ātrums \(1\) sekundes laikā (SI sistēmā).