Skolēns veic pētījumu, izmantojot mērlenti svārsta garuma mērīšanai un gaismas vārtus — svārstību perioda mērīšanai.
Pieņem, ka svārsta sākuma novirze no līdzsvara stāvokļa visos eksperimentos ir nemainīgs lielums!
 
Problēma:matemātiskā svārsta svārstību periods ir atkarīgs no svārsta garuma?
 
Mērījumu un aprēķinu tabula:
Izmanto digitālos rīkus mērījumu datu apstrādei! Noapaļo, izmantojot norādījumus!
 
Nr.
p.k.
l, \(m\)
\(T\), \(s\)
Tvid, \(s\)
4 cipari aiz komata
ΔTi, \(s\)
4 cipari aiz komata
t95%,3
ΔT, \(s\)
4 cipari aiz komata
\(r\), %
1 cipars aiz komata
1.
\(0,5\)±\(0,001\)
1,4185
1,4169
1,4205
1,4186
−0,0001
−0,0017
0,0019
4,303
0,0045
0,3
2.
\(1,0\)
2,0070
1,9711
2,0378
4,303
3.
\(1,5\)
2,4445
2,4594
2,4606
Atbildes var nerakstīt
4,303
4.
\(2,0\)
2,8294
2,8399
2,8181
 
Atbildes var nerakstīt
4,303
5.
\(2,5\)
3,1702
3,2580
3,0949
Atbildes var nerakstīt
4,303
 
Secinājumi:
 
\(B\) matemātiskā svārsta svārstību periods ir atkarīgs no svārsta garuma. Iegūta sakarība nav lineāra. Tuvinājuma līkni apraksta sakarība y=Axb, kur \(b\) aptuveni vienāds ar \(0,5\). Tātad svārstību periods ir tieši proporcionāls svārsta garuma kvadrātsaknei, kas pilnīgi sakrīt ar svārstību perioda formulu T=2πlg.
\(C\) matemātiskā svārsta svārstību periods ir atkarīgs no svārsta garuma. Iegūta sakarība nav lineāra, kas pilnīgi sakrīt ar formulu T=2πlg.
\(D\) matemātiskā svārsta svārstību periods ir atkarīgs no svārsta garuma: samazinoties svārsta garumam, samazinās svārstību periods.
\(A\) matemātiskā svārsta svārstību periods ir atkarīgs no svārsta garuma. Iegūta sakarība nav lineāra, jo samazinoties svārsta garumam \(2\) reizes, svārstību periods nesamazinās \(2\) reizes. Iegūta sakarība nav lineāra, kas pilnīgi sakrīt ar formulu T=2πlg.
 
Izmanto snieguma līmeņu aprakstu un izvērtē datu analīzi!
Snieguma līmeņu apraksts:
 
Sācis apgūt
Turpina apgūt
Apguvis
Analizē iegūtos datus pēc dotā parauga, aprakstot pētījuma rezultātus ar skaitliskiem datiem vai atbildot uz skolotāja jautājumiem. Analizē pētījumā iegūtos datus, aprakstot likumsakarības un salīdzinot iegūtos rezultātus ar literatūrā atrodamajiem vai teorijas datiem. Analizē pētījumā iegūtos datus, skaidrojot atklātas likumsakarības, izmantojot dabaszinātnisku terminoloģiju, fizikālo lielumu
apzīmējumus un atbilstošas mērvienības un salīdzinot iegūtos rezultātus ar literatūrā atrodamajiem datiem.
 
Secinājums \(B\)
Secinājums \(C\)
Secinājums \(D\)
Secinājums \(A\)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!