Siltumapmaiņas procesā var mainīties ķermeņa vai vielas temperatūra, t. i., iekšējā enerģija. Ķermeņu iekšējās enerģijas izmaiņu izsaka siltuma daudzums. Šo siltuma daudzumu var aprēķināt pēc sakarības:
 
Q=cm(t2−t1), kur
\(Q\) – saņemtais vai atdotais siltuma daudzums, \(\mathrm{J}\)
\(c\) – vielas īpatnējā siltumietilpība, Jkg⋅K
\(m\) – ķermeņa masa, \(\mathrm{kg}\)
t2 – ķermeņa temperatūra siltumapmaiņas procesa beigās, \(\mathrm{°C}\)
t1 – ķermeņa temperatūra siltumapmaiņas procesa sākumā, \(\mathrm{°C}\)
 
Ja aprēķinu rezultātā iegūts negatīvs rezultāts – tas nozīmē vienīgi to, ka ķermenis siltumu atdevis.
 
Tā kā viens Celsija grāds ir skaitliski vienāds ar vienu Kelvina grādu \(\mathrm{1\ °C = 1\ K}\), tad līdzīgu sakarību var izmantot, ja temperatūras dotas Kelvina grādos T1,T2:
Q=cmT2−T1
 
Ja siltumapmaiņas procesā zināms, par cik grādiem izmainījās ķermeņa temperatūra \(Δt\) vai \(ΔT\), bez informācijas par sākuma vai beigu temperatūrām, tad siltuma daudzumu var aprēķināt pēc sakarībām:
 
Q=cmΔt vai Q=cmΔT, kur
\(c\) – ķermeņa vielas īpatnējā siltumietilpība, Jkg⋅K
\(m\) – ķermeņa masa, \(\mathrm{kg}\).
 
Ja ķermeņa iekšējo enerģiju palielina, sadedzinot kurināmo, ķermeņa saņemtā siltuma daudzuma aprēķināšanai var izmantot formulu:
 
Q=qm, kur
\(q\) – kurināmā īpatnējais sadegšanas siltums, Jkg
\(m\) – kurināmā masa, \(\mathrm{kg}\)
\(Q\) – ķermeņa saņemtais siltuma daudzums, \(\mathrm{J}\).