Jebkura ierīce neizmanto \(100\)% no sākotnēji pievadītās enerģijas lietderīgā darba veikšanai. Tādēļ jebkurai ierīcei ir svarīga ne tikai jauda, bet arī lietderības koeficients, kas parāda, cik efektīvi tiek izmantota iekārtai pievadītā enerģija.
Piemērs:
Lai mašīna varētu braukt, ir jāgriežas riteņiem. Bet, lai riteņi grieztos, dzinējam ir papildus jākustina kloķvārpstas mehānisms, jāgriež zobrati un liela daļa enerģijas izdalās siltuma veidā apkārtējā vidē. Rezultātā iekšdedzes dzinēja lietderības koeficients ir robežās \(40 - 45\) %. Tātad iekšdedzes dzinēja lietderības koeficienta dēļ tikai apmēram \(40\)% no visa benzīna, kuru mēs iepildām mūsu automašīnās, rada mums vajadzīgo pārvietošanās efektu. Ja iepildām \(20\) \(l\) benzīna, tad \(8\) litri mums nodrošina pārvietošanos, bet \(12\) litri tiek sadedzināti nelietderīgi.
Lietderības koeficients ir lietderīgā darba attiecība pret pilno darbu:
vai lietderīgās jaudas \(N\) attiecība pret pilno jeb kopējo jaudu. Tā aprēķināšanai izmanto formulu:
Ja lietderības koeficientu izsaka procentos, tad izmanto formulu:
vai .
Lietderības koeficientam nav mērvienības. Bieži vien to izsaka procentos.
Tā kā jauda ir paveiktais darbs noteiktā laika vienībā, tad lietderības koeficientu var izteikt kā lietderīgi pastrādātā darba \(A\) attiecību pret kopējo pastrādāto darbu.
Svarīgi!
Lietderības koeficients vienmēr ir mazāks par \(1\) jeb \(100\)% ( \(< 1\) jeb \(< 100\)%)