2. Elektriskā lauka intensitāte

Lādēti ķermeņi ap sevi rada elektrisko lauku, kurš mainās atkarībā no attāluma līdz lādiņam. Lai raksturotu elektriskā lauka stiprumu dažādos telpas punktos, ieviests fizikāls lielums elektriskā lauka intensitāte.

 

 

Lai elektrisko lauku rada lādiņš $q_0$. Laukā tika ievietots lādiņš $q$.

$\overrightarrow{E}=\frac{\overrightarrow{F}}{q}$, kur

 

$\overrightarrow{F}$ - spēks, ar kādu elektriskais lauks iedarbojas uz laukā ienesto lādiņu,

\(q\) - elektriskajā laukā ienestais lādiņš,

$\overrightarrow{E}$ - elektriskā lauka intensitāte.

Intensitātes SI sistēmas vienība ir $\left[E\right]=\frac{\mathrm{N}}{\mathrm{C}}$ vai $\frac{\mathrm{V}}{\mathrm{m}}$.

 

Eksperimentāli noskaidrots, kā var aprēķināt punktveida lādiņa radītās elektriskā lauka intensitātes moduli attālumā \(R\) no lādiņa.

 

$E=\frac{k{q}_0}{R^2}$, kur

 

$q_0$ - lādiņš, kurš rada elektrisko lauku,

\(k\) - Kulona likuma konstante $k=9\cdot {10}^9\hspace{0.17em}\frac{\mathrm{N}\cdot {\mathrm{m}}^2}{{\mathrm{C}}^2}$.

 

Ja elektrisko lauku rada vairāki punktveida lādiņi, tad rezultējošā intensitāte atrodama kā atsevišķo lādiņu radīto intensitāšu vektoriāla summa.

 

 

Punktā \(A\) intensitāti rada divi elektriskie lādiņi. Pozitīvā lādiņa $q_1$ radītā intensitāte ir $\overrightarrow{E_{1A}}$ un tās virziens ir prom no lādiņa. Negatīvā lādiņa $q_2$ radītā intensitāte ir $\overrightarrow{E_{2A}}$ un tā vērsta negatīvā lādiņa virzienā. $\overrightarrow{E_{\mathit{rezA}}}$ atrod, vektoriāli summējot abas intensitātes. Lai aprēķinātu rezultējošās intensitātes moduli, nepieciešami dati par lādiņu lielumiem, attālumiem, leņķiem un, protams, ģeometrijas uzdevumu risināšanas prasmes.