Ķermeņi sastāv no atomiem un molekulām. Siltums ir šo vielas daļiņu haotiskās kustības rezultāts. Ķermeņa sasilšana nozīmē, ka daļiņu ātrums ir palielinājies. Saka, ka lielāka ir kļuvusi ķermeņa iekšējā enerģija.
Ķermeņu iekšējo enerģiju var mainīt veicot darbu (berzējot, deformējot, izdarot triecienu uz ķermeni) un ķermeni sildot vai atdzesējot.
Par ķermeņu iekšējo enerģiju sauc to veidojošo daļiņu kinētiskās (kustības) un potenciālās (mijiedarbības) enerģijas summu.
Ja mainās daļiņu kinētiskā un potenciālā enerģija, tad mainās ķermeņa iekšējā enerģija.
Vielas daļiņu kustības jeb siltumkustības attēlojums dažādās temperatūrās ir atspoguļots zīmējumos.
Modelī ar lodīti attēlo daļiņas (atomu vai molekulu), bet daļiņu kustību parāda ar dažāda garuma bultiņām, ar vilnīšiem, ar ēnojumu, ar bumbiņām, kuras ir vairāk vai mazāk izplūdušas.
Jo mazāka ir temperatūra, jo mazāks ir atbilstošais komponents.
Vielas daļiņu kustība un mijiedarbība nosaka vielas īpašības. Viela var atrasties trīs stāvokļos: cietā, šķidrā un gāzveida stāvoklī. Daļiņu izvietojums mainās, paaugstinoties vai samazinoties temperatūrai:
