Iedomājies sevi un futbola bumbu. Tu un bumba var atrasties blakus, bet Tu tai nepieskaries un mijiedarbība starp Tevi un bumbu nenotiek. Bet tajā brīdī, kad Tu iesit bumbai, tā, vai nu uzsāk kustību, vai maina kustības virzienu vai arī deformējas.
 
soccer-1648403_1920.jpg
Ķermeņu mijiedarbības lielumu raksturo fizikāls lielums - spēks (\(F\)).
Spēks ir ķermeņa kustības ātruma, kustības virziena vai arī deformācijas cēlonis.
Spēka mērvienība ir \(N\) (Ņūtons).  Spēku mēra ar dinamometru.
 
YCUZD_240621_dinamometrs.svg
Dinamometra uzbūve
 
Spēki var būt dažādi - gan kustību veicinoši, gan kustību kavējoši.
 
Vilcējspēks  izraisa kustību un uztur to. Vilcējspēks darbojas kustības virzienā. Vilcējspēku var izraisīt, piemēram, automašīnas dzinējs, zirgs, kas velk ratus, cilvēks, kas kaut ko velk vai stumj.
 
Berzes spēks ir spēks, kas rodas vienam ķermenim pārvietojoties pa otra ķermeņa virsmu pretēji kustības virzienam, tas kavē kustību.
 
YCUZD_240621_berzes spēks un vilcējspēks.svg
 
Pretestības spēks darbojas uz ķermeni, kas kustas šķidrā vai gāzveida vidē, tas vērsts kustībai pretējā virzienā un kavē kustību.
 
2.svg
 
Elastības spēks rodas ķermeņu deformācijā. Elastības spēks elastīgā deformācijā atjauno ķermeņa formu un izmērus, ja tiek noņemta ārēja spēka iedarbība. Elastības spēka cēlonis ir molekulu vai atomu mijiedarbība.
Elastības spēku izraisa ķermeņa deformēšana (stiepšana, saspiešana, liekšana, vērpšana).
 
Elastības spēki notur ķermeņus, kas iekārti atsaitēs vai nostiprināti uz balstiem. Zemes pievilkšanas spēkam, kas ķermeni velk uz leju, vienmēr pretim darbojas tikpat liels visu elastības spēku kopspēks. Piemēram, tiltus notur elastības spēks, kas līdzsvaro Zemes pievilkšanas spēku.
 
landscape-g76fce49dd_1920.jpg