15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
"Tiešie nodokļi – ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašums) pieder vai ir attiecināms uz pašu nodokļu maksātāju.
Latvijā tiešie nodokļi ir:
  1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
  2. Uzņēmuma ienākumu nodoklis
  3. Sociālās apdrošināšanas nodoklis
  4. Īpašuma nodoklis
  5. Dabas resursu nodoklis
  6. Izložu un azartspēļu nodoklis"
 
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
 
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek fizisko personu gūtos ienākumus.
 
Iedzīvotāju ienākuma nodokli veido:
  • ienākuma nodoklis, ko aprēķina un maksā darba ņēmējs;
  • patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu saimnieciskās darbības veidu veikšanu;
  • nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, citiem ienākuma avotiem.
Svarīgi!
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikts ienākumu apjoms.
Ienākumiem gadā līdz 20 004 EUR gadā – 20%, ienākumiem gadā no 20 004 līdz 78 100 EUR – 23%, bet ienākumiem gadā virs 78 100 EUR – 31% .
Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā darba ņēmējs un pašnodarbinātais.
Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiek ņemti vērā:
  • Attaisnotie izdevumi (sociālais nodoklis);
  • Diferencētais neapliekamais minimums (ja bruto alga ir līdz 500, tad neapliekamais minimums ir 230; ja bruto alga ir 1800, tad tas ir 0; bet pa vidu pakāpeniski paliek mazāks);
  • Atvieglojumi par apgādājamo (250 eiro)
 Atvieglojumus par apgādājamiem nodokļa maksātājs saņem par:
  • nepilngadīgiem bērniem;
  • bērniem, kas mācās līdz 24 gadu vecumam;
  • nestrādājošo laulāto, ja nesaņem nekāda veida pensiju;
  • par nestrādājošiem vecākiem, vecvecākiem, ja nesaņem nekāda veida pensiju;
  • brāli, māsu līdz 18 gadu vecumam, ja nav darbaspējīgu vecāku;
  • apgādībā esošu personu apgādājamiem (mazbērnu, ja bērns ir nepilngadīgs).
Piemērs:
Aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja 2020.gadā strādājošā alga ir 800 eiro un viņa apgādībā ir divi apgādājamie!
 
  1. Vispirms jāaprēķina sociālais nodoklis, kas ir 11% no 800 eiro:

    0,11 * 800 = 88 (eiro)
     
  2. Jāaprēķina apliekamais ienākums:

    * no algas jāatskaita sociālais nodoklis:
    800 - 88 = 712 (eiro)

    * jāatskaita diferencētais neapliekamais minimums (kas ir 82,14 eiro):
    712 - 82,14 = 629,86

    * jāatskaita atvieglojumi par apgādājamiem (250 eiro par katru apgādājamo)
    629,86 - (2 * 250) = 629,86 - 500 = 129,86
     
    Ja citu atvieglojumu nav, tad ar nodokli apliekamais ienākums ir 129,86 eiro.
     
  3. Jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis (20% no 129,86 eiro)!

    129,86 * 0,20 = 25,97 (eiro)
  4. Izmantojot aprēķinus, ir iespējams aprēķināt neto algu (no bruto algas atņemot sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli):

    800 - 88 - 25,97 = 686,03 (eiro)    
"Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības, vispirms saskaita kopējos ieņēmumus, tad atskaita attaisnotos izdevumus un atvieglojumus.
 
Attaisnotie izdevumi ir:
  • sociālais nodoklis;
  • izdevumi par nodokļa maksātāju un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu;
  • ziedojumi.
 Atlikums ir apliekamais ienākums, no kura jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (20%)."
Uzņēmuma ienākuma nodoklis
 
Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:
  1. Šādi saimnieciskās darbības veicēji (rezidenti):
    a) iekšzemes uzņēmumi;
    b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti valsts budžetos;
    c) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti pašvaldību budžetos.
  2. Ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (nerezidenti);
  3. Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (pastāvīgās pārstāvniecības).
Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā:
  1. fiziskās personas;
  2. individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem atbilstoši Gada pārskatu likumam nav jāiesniedz gada pārskats;
  3. no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;
  4. no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos;
  5. privātie pensiju fondi;
  6. biedrības, nodibinājumi, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem;
  7. reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas;
  8. Finanšu un kapitāla tirgus komisija;
  9. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. 
Svarīgi!
Ar uzņēmuma ienākuma nodokļa tiek aplikta uzņēmumu peļņa.
No 2018. gada 1. janvāra Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likme ir 20% tai peļņas daļai, kura tiek sadalīta vai izmaksāta dividendēs.
Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides:
  • nodokļa atlaide par ziedojumiem;
  • nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksātu nodokli;
  • nodokļa atlaide maksātājiem, kas veic lauksaimniecības darbību;
  • nodokļa atlaide maksātājiem, kas nodarbina invalīdus.
 
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb sociālais nodoklis
  
Sociālo nodokli maksā darba devējs, darba ņēmējs un pašnodarbinātais.
 
Sociālā nodokļa likme 2020.gadā ir 35,09% (2021.gadā 34,09%), kur
  • 24,09% (23,59%) no apliekamās summas maksā darba devējs;
  • 11%(10,50%) no apliekamās summas maksā darba ņēmējs.
"Sociāli apdrošinātā persona - persona (darbinieks; pašnodarbinātā persona vai tās ģimenes loceklis; persona, kuras nodarbinātība pielīdzināma darbam; fiziskā persona - rezidents, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju - nerezidentu), kas sasniegusi 15 gadu vecumu, ja tā ir izdarījusi vai par to ir izdarīti sociālā nodokļa maksājumi (ja tā ir izdarījusi un par to ir izdarīti sociālā nodokļa maksājumi). Sociāli apdrošinātā persona ir arī tāda persona, kurai ir likumā "Par valsts pensijām" noteiktais apdrošināšanas stāžs;
Sociālais nodoklis ir obligāts maksājums valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā, kas rada sociāli apdrošinātās personas (tie, kas maksā sociālo nodokli) tiesības uz šādiem pakalpojumiem:
  1. vecuma pensiju;
  2. invaliditātes pensiju;
  3. apgādnieka zaudējuma pensiju;
  4. slimības pabalstu;
  5. maternitātes pabalstu;
  6. maksājumiem bezdarba gadījumā;
  7. apbedīšanas pabalstu."
 
Nekustamā īpašuma nodoklis
  
Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot:
  • zemi,
  • ēkas, 
  • kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves.
 
Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:
  • bērnudārzus, kultūras namus, sociālā dienesta centrus, medicīnas iestādes;
  • vēstniecības (ja Latvijas vēstniecībai tajā valstī nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis);
  • reliģiskā kulta ēkas (baznīcas, teoloģijas institūti, sociālās aprūpes punkti);
  • īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuros ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība (Nacionālie parki, rezervāti);
  • valsts aizsargājams kultūras piemineklis;
  • bibliotēkas, teātri, kinoteātri;
  • sporta būves;
  • kapsētu zeme, kapsētu būves;
  • valsts un pašvaldību īpašumā esošie īpašumi, kas nav nodoti lietošanā
  • cietumi, labošanas iestādes, policijas ēkas, ugunsdzēsēju ēkas u.c. valsts īpašumā esošās ēkas;
  • ministrijas.
 
"Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:
1) 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:
     a) zemei;
     b) ēkām vai to daļām;
     c) inženierbūvēm.
2) vienģimenes un divģimeņu dzīvojamām mājām, daudzdzīvokļu mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras (kuru daļas) netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
     a) 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro,
     b) 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro,
     c) 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro."
  
Dabas resursu nodoklis
 
"Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus."
 
Dabas resursu nodokli maksā par:
  • dabas resursu iegūšanu;
  • dabas resursu piesārņošanu;
  • dabas resursu izmantošanu;
  • videi kaitīgu vielu ieviešanu, ražošanu;
  • iepakojumu ievešanu, ražošanu.
 
Kokmateriāls NAV ar dabas resursu nodokli apliekams resurss.
 
Ja tiek pārtērēts noteiktais izmantošanas limits, tad par pārtērēto jāmaksā desmitkāršota procentu likme.
 
40% no dabas resursu nodokļa nonāk valsts pamatbudžetā un 60% pašvaldību budžetā.