Jēdzieni un atslēgvārdi: tiešie nodokļi, sociāli apdrošināta persona, darba alga, nodokļu atvieglojumi, attaisnotie izdevumi.
Tiešie nodokļi — ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašums) pieder vai ir attiecināms uz pašu nodokļu maksātāju.
Latvijā tiešie nodokļi ir:
-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
-
Uzņēmuma ienākumu nodoklis;
-
Sociālās apdrošināšanas nodoklis;
-
Īpašuma nodoklis;
-
Dabas resursu nodoklis;
-
Izložu un azartspēļu nodoklis.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek fizisko personu gūtos ienākumus.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli veido:
-
ienākuma nodoklis, ko aprēķina un maksā darba ņēmējs;
-
patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu saimnieciskās darbības veidu veikšanu;
-
nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, citiem ienākuma avotiem.
Svarīgi!
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikts ienākumu apjoms.
Ienākumiem gadā līdz 105 300 eiro gadā – 25,5%, ienākumiem gadā virs 105 300 eiro – 33% un 3% (papildu likme) gada ienākumam, kas pārsniedz 200 tūkstošus eiro un kurš tiek aprēķināts pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas ienākuma pārsniegumam virs 200 000 eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā darba ņēmējs un pašnodarbinātais.
Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiek ņemti vērā:
-
Attaisnotie izdevumi (sociālais nodoklis);
-
Fiksētais neapliekamais minimums – 550 eiro (ar 2026. gada 1. janvāri);
-
Atvieglojumi par apgādājamo (250 eiro)Nodokļa atvieglojums tiek paredzēts par katras šādas personas uzturēšanu (ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju):
- par nepilngadīgu bērnu;
- par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
- par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
- par nepilngadīgu brāli un māsu, kā arī par brāli un māsu, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
- par apgādībā esošu personu, kā arī nestrādājošu laulāto apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu;
- par nodokļu maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;
- par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ja minētās personas nav strādājošas un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti;
- par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
- par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem;
- par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
- par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.
Apskatīsim dažus piemērus!
Pirmais piemērs
Aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja 2026. gadā strādājošā bruto alga ir \(900\) eiro un viņa apgādībā ir divi apgādājamie!
1. Vispirms jāaprēķina sociālais nodoklis (VSAOI), kas ir \(10,5\)% no \(900\) eiro:
SAI = \(0,105 · 900\) = \(94,50\) (eiro)
2. Jāaprēķina apliekamais ienākums jeb IIN bāze:
- no bruto algas jāatskaita sociālais nodoklis:
\(900\) – \(94,50\) = \(805,50\) (eiro)
- jāatskaita fiksētais neapliekamais minimums (\(550,00\) eiro):
\(805,50\) – \(550,00\) = \(255,50\) (eiro)
- jāatskaita atvieglojumi par apgādājamiem (\(250\) eiro par katru apgādājamo)
\(255,50\) – \((2 · 250)\) = \(255,50\) – \(500\) = \(-244,50\) (eiro)
Svarīgi!
Ja IIN bāze veidojas negatīva, tad tas nozīmē, ka personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
3. Izmantojot aprēķinus, ir iespējams aprēķināt neto algu, šajā gadījumā no bruto algas atņemot tikai sociālo nodokli:
Neto alga = bruto alga – VSAOI
Neto alga = \(900\) – \(94,50\) = \(805,50\) (eiro)
Darbinieks savā kontā saņems \(805,50\) eiro.
Otrais piemērs
Aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja 2026. gadā strādājošā bruto alga ir \(1250\) eiro un viņa apgādībā ir divi apgādājamie!
1. Vispirms jāaprēķina sociālais nodoklis (VSAOI), kas ir \(10,5\)% no \(1250\) eiro:
SAI = \(0,105 · 1250\) = \(131,25\) (eiro)
2. Jāaprēķina apliekamais ienākums jeb IIN bāze:
- no bruto algas jāatskaita sociālais nodoklis:
\(1250\) – \(131,25\) = \(1118,75\) (eiro)
- jāatskaita fiksētais neapliekamais minimums (\(550,00\) eiro):
\(1118,75\) – \(550,00\) = \(568,75\) (eiro)
- jāatskaita atvieglojumi par apgādājamiem (\(250\) eiro par katru apgādājamo)
\(568,75\) – \((2 · 250)\) = \(568,75\) – \(500\) = \(68,75\) (eiro)
Tādat IIN bāze = \(68,75\) eiro, no kā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja citu atvieglojumu nav.
3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis \(25,5\)%, jo bruto alga ir līdz \(8775\) eiro/ mēn..
\(68,75 · 0,255\) = \(17,53\)
4. Izmantojot aprēķinus, ir iespējams aprēķināt neto algu, no bruto algas atņemot sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli:
Neto alga = bruto alga – VSAOI – IIN
Neto alga = \(1250\) – \(131,25\) – \(17,53\) = \(1101,22\) (eiro)
Darbinieks savā kontā saņems \(1101,22\) eiro.
Trešais piemērs
Aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja 2026. gadā strādājošā bruto alga ir \(2100\) eiro un viņa apgādībā ir divi apgādājamie!
1. Vispirms jāaprēķina sociālais nodoklis (VSAOI), kas ir \(10,5\)% no \(2100\) eiro:
SAI = \(0,105 · 2100\) = \(220,50\) (eiro)
2. Jāaprēķina apliekamais ienākums jeb IIN bāze:
- no bruto algas jāatskaita sociālais nodoklis:
\(2100\) – \(220,50\) = \(1879,50\) (eiro)
- jāatskaita fiksētais neapliekamais minimums (\(550,00\) eiro):
\(1879,50\) – \(550,00\) = \(1329,50\) (eiro)
- jāatskaita atvieglojumi par apgādājamiem (\(250\) eiro par katru apgādājamo)
\(1329,50\) – \((2 · 250)\) = \(1329,50\) – \(500\) = \(829,50\) (eiro)
Tādat IIN bāze = \(829,50\) eiro, no kā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja citu atvieglojumu nav.
3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis \(25,5\)%, jo bruto alga ir līdz \(8775\) eiro.
\(829,50 · 0,255\) = \(211,52\)
4. Izmantojot aprēķinus, ir iespējams aprēķināt neto algu, no bruto algas atņemot sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli:
Neto alga = bruto alga – VSAOI – IIN
Neto alga = \(2100\) – \(220,50\) – \(211,52\) = \(1667,98\) (eiro)
Darbinieks savā kontā saņems \(1667,98\) eiro.
*VSAOI – valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa
*IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības, vispirms saskaita kopējos ieņēmumus, tad atskaita attaisnotos izdevumus un atvieglojumus.
Attaisnotie izdevumi ir:
-
sociālais nodoklis;
-
izdevumi par nodokļa maksātāju un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu;
-
ziedojumi.
Atlikums ir apliekamais ienākums, no kura jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (\(25,5\)% vai \(33\)%).
Uzņēmuma ienākuma nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:
-
Šādi saimnieciskās darbības veicēji (rezidenti):
a) iekšzemes uzņēmumi;
b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti valsts budžetos;
c) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti pašvaldību budžetos. -
Ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (nerezidenti);
-
Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (pastāvīgās pārstāvniecības).
Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā:
-
Fiziskās personas;
-
Individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem atbilstoši Gada pārskatu likumam nav jāiesniedz gada pārskats;
-
No valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;
-
No pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos;
-
Privātie pensiju fondi;
-
Biedrības, nodibinājumi, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem;
-
Reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas;
-
Finanšu un kapitāla tirgus komisija;
-
Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.
Svarīgi!
Ar uzņēmuma ienākuma nodokļa tiek aplikta uzņēmumu peļņa.
No 2018. gada 1. janvāra Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likme ir 20% tai peļņas daļai, kura tiek sadalīta vai izmaksāta dividendēs, taču no 2026. gada ir ieviesta arī 15% alternatīvā UIN likme dividendēm ( nosacījums, ka uzņēmuma dalībnieki ir tikai fiziskas personas).
Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides:
-
nodokļa atlaide par ziedojumiem;
-
nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksātu nodokli;
-
nodokļa atlaide maksātājiem, kas veic lauksaimniecības darbību;
-
nodokļa atlaide maksātājiem, kas nodarbina invalīdus.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb sociālais nodoklis
Sociālo nodokli maksā darba devējs, darba ņēmējs un pašnodarbinātais.
Sociālā nodokļa likme 2026.gadā ir 34,09%, kur
-
23,59% no apliekamās summas maksā darba devējs;
-
10,50% no apliekamās summas maksā darba ņēmējs.
Pašnodarbinātā VSAOI likme ir 31,07%
"Sociāli apdrošinātā persona - persona (darbinieks; pašnodarbinātā persona vai tās ģimenes loceklis; persona, kuras nodarbinātība pielīdzināma darbam; fiziskā persona - rezidents, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju - nerezidentu), kas sasniegusi 15 gadu vecumu, ja tā ir izdarījusi vai par to ir izdarīti sociālā nodokļa maksājumi (ja tā ir izdarījusi un par to ir izdarīti sociālā nodokļa maksājumi). Sociāli apdrošinātā persona ir arī tāda persona, kurai ir likumā "Par valsts pensijām" noteiktais apdrošināšanas stāžs.
Sociālais nodoklis ir obligāts maksājums valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā, kas rada sociāli apdrošinātās personas (tie, kas maksā sociālo nodokli) tiesības uz šādiem pakalpojumiem:
-
vecuma pensiju;
-
invaliditātes pensiju;
-
apgādnieka zaudējuma pensiju;
-
slimības pabalstu;
-
maternitātes pabalstu;
-
maksājumiem bezdarba gadījumā;
-
apbedīšanas pabalstu."
Nekustamā īpašuma nodoklis
Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot:
-
zemi,
-
ēkas,
-
kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas un inženierbūves.
Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:
-
bērnudārzus, kultūras namus, sociālā dienesta centrus, medicīnas iestādes;
-
vēstniecības (ja Latvijas vēstniecībai tajā valstī nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis);
-
reliģiskā kulta ēkas (baznīcas, teoloģijas institūti, sociālās aprūpes punkti);
-
īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuros ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība (Nacionālie parki, rezervāti);
-
valsts aizsargājams kultūras piemineklis;
-
bibliotēkas, teātri, kinoteātri;
-
sporta būves;
-
kapsētu zeme, kapsētu būves;
-
valsts un pašvaldību īpašumā esošie īpašumi, kas nav nodoti lietošanā
-
cietumi, labošanas iestādes, policijas ēkas, ugunsdzēsēju ēkas u.c. valsts īpašumā esošās ēkas;
-
ministrijas.
"Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:
1) 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:
a) zemei;
b) ēkām vai to daļām;
c) inženierbūvēm.
2) vienģimenes un divģimeņu dzīvojamām mājām, daudzdzīvokļu mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras (kuru daļas) netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
a) 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro,
b) 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro,
c) 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro."
d) 3% no lielākās minētās kadastrālās vērtības par vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm, būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums (ja to pašvaldība ir noteikusi saistošajos noteikumos)
e) + 1,5% papildlikme neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei (kopā ar pašvaldības piemēroto paaugstināto likmi 3% apmērā var veidot kopējo piemērojamo likmi 4,5%).
Dabas resursu nodoklis
"Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus."
Dabas resursu nodokli maksā par:
-
dabas resursu iegūšanu;
-
dabas resursu piesārņošanu;
-
dabas resursu izmantošanu;
-
videi kaitīgu vielu ieviešanu, ražošanu;
-
iepakojumu ievešanu, ražošanu.
Kokmateriāls NAV ar dabas resursu nodokli apliekams resurss.
Ja tiek pārtērēts noteiktais izmantošanas limits, tad par pārtērēto jāmaksā desmitkāršota procentu likme.
40% no dabas resursu nodokļa nonāk valsts pamatbudžetā un 60% pašvaldību budžetā.