Jēdzieni un atslēgvārdi: valsts budžets, pašvaldības budžets, pamatbudžets, speciālais budžets, budžeta deficīts, iekšējais un ārējais parāds.
Valsts budžets ir finanšu plāns gadam, kurā noteikti valsts ieņēmumi un izdevumi konkrētiem mērķiem.
Valsts budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi), bet lielākie izdevumi ir paredzēti izglītībai, veselības aizsardzībai, valsts pārvaldei un drošības un kārtības nodrošināšanai.
Latvijā budžeta gads sākas no 1. janvāra un ilgst līdz 31. decembrim.
Svarīgi!
Latvijas valsts budžeta projektu izstrādā Finanšu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un valsts institūcijām, to akceptē Ministru kabinets un apstiprina Saeima.
Īsumā process ir šāds:
- Finanšu ministrija koordinē un sagatavo valsts budžeta projektu.
- Ministru kabinets izskata un apstiprina budžeta projektu, pēc tam iesniedz to Saeimai.
- Saeima budžeta likumprojektu izskata vairākos lasījumos un pieņem to kā likumu.
Valsts budžeta sistēmu var attēlot:
Nodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem procentos no kopējiem ieņēmumiem 2026.gadā.
| Nodokļa veids | Valsts pamatbudžets | Pašvaldību budžeti | Valsts speciālais budžets |
| Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (1) | 3,4% | 96,6% | |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 100% | ||
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 22% | 78% | |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 100% | ||
| Akcīzes nodoklis | 100% | ||
| Dabas nodoklis | |||
| - par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu | 40% | 60% | |
| - par radioaktīvo vielu izmantošanu | 100% | ||
| - par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi | 100% | ||
| - par atkritumu sadedzināšanu, oglekļa dioksīda (CO2) emisijām gaisā, videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un transportlīdzekļiem, akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm), uguņošanas ierīcēm, riepām, tekstilizstrādājumiem, vienreiz lietojamajiem plastmasu saturošajiem izstrādājumiem, plastmasu saturošajiem zvejas rīkiem, ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā un par prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu | 100% | ||
| - par sadzīves atkritumu un ražošanas atkritumu, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem apglabāšanu | 40% | 60% | |
| - par bīstamo atkritumu un ražošanas atkritumu, kas ir uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem apglabāšanu | 20% | 80% | |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 100% | ||
| Izložu un azartspēļu nodoklis | |||
| - no azartspēlēm | 95% | 5% | |
| - no azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas | 100% | ||
| - no vietējā mēroga izlozēm | 100% | ||
| - no valsts mēroga izlozēm | 100% | ||
| Muitas nodoklis (2) | 100% | ||
| Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis | 100% | ||
| Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis | 100% | ||
| Elektroenerģijas nodoklis | 100% | ||
| Mikrouzņēmumu nodoklis (3) | 100% | ||
| Solidaritātes nodoklis, tā sadalījums: | |||
| - 1% veselības aprūpei | 100% | ||
| -10% iedzīvotāju ienākuma nodoklim | 22% | 78% | |
| - 14% valsts pensijām (nepersonalizēti) | 100% |
(1) Daļa ieņēmumu tiek ieskaitīti valsts fondēto pensiju shēmā. No 2018.gada valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas daļa 1% apmērā ir maksājums veselības aprūpes finansēšanai, kas tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā, bet pārējais maksājums sociālajai apdrošināšanai valsts speciālajā budžetā.
(2 ) No muitas nodokļa kopējiem ieņēmumiem 75% tiek ieskaitīti Eiropas Savienības budžetā.
(3) MUN tiek sadalīts: 80% valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
(2 ) No muitas nodokļa kopējiem ieņēmumiem 75% tiek ieskaitīti Eiropas Savienības budžetā.
(3) MUN tiek sadalīts: 80% valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Valsts budžeta deficīts un tā samazināšanas iespējas, valsts parāds
Vislabākā situācija ir tad, ja budžets ir sabalansēts - līdzsvarots, t.i., budžeta izdevumi ir vienādi ar budžeta ieņēmumiem.
Budžeta izdevumi = budžeta ieņēmumi
Budžeta pārpalikums veidojas tad, ja budžeta ieņēmumi pārsniedz budžeta izdevumus.
Budžeta ieņēmumi > budžeta izdevumi
Budžeta deficīts veidojas, ja budžeta izdevumi pārsniedz budžeta ieņēmumus.
Budžeta izdevumi > budžeta ieņēmumi
Visbiežāk budžeta deficīts tiek segts, valstij naudu aizņemoties. Tā veidojas valsts parāds.
Ja valsts aizņemas no saviem rezidentiem - iedzīvotājiem un uzņēmumiem - veidojas iekšējais parāds; ja aizņemas no ārvalstīm, veidojas valsts ārējais parāds.
Atsauce:
Avoti:
http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/nodoklu_ienemumu_sadalijums_pa_budzetiem/