Komercdarbības būtība
"Komercdarbība - atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants."
Komersants - Komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
Komersants - Komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
Komerclikums nosaka, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants.
Komersants pats ir tiesīgs izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.
Komersantu bieži vien salīdzina ar burvju mākslinieku, kurš spēj palielināt vai radīt jaunas vērtības un bagātības.
"Sabiedrība visticamāk atbalstīs tādu komersantu, kurš ierobežotos resursus spēs savienot visizdevīgākajā veidā - tā, lai jaunradītā vērtība būtu vislabākā un lai pircējs viņa saražoto preci vērtētu augstāk nekā savu naudu, kuru labprātīgi apmainīs pret preci."
Komersantam savas darbības laikā jāatbild uz ekonomikas pamatjautājumiem:
- Ko ražot?
- Kā ražot?
- Kas patērēs?
Ko ražot?
Komersants ir ieinteresēts ražot tādas preces, par kuru pircēji gatavi maksāt vairāk, nekā izmaksājusi šīs preces ražošana - cena būs lielāka par izmaksām.
Ja cena būs zemāka par izmaksām, tad komersantam ražošana būs neizdevīga, jo viņš cietīs zaudējumus.
Komersantam ir divas iespējas:
- atrast veidu, kā preci ražot lētāk - ar mazākām izmaksām nekā citi;
- atrast jaunas preces, pēc kurām būtu pieprasījums (vai veidot šo pieprasījumu).
Kā ražot?
Komersants centīsies atrast veidu, kā ražot preci ar iespējami zemākām izmaksām.
Kas patērēs?
Svarīgi ir atrast konkrētas preces mērķa tirgu, t.i., pircējus, kuri būtu maksātspējīgi un gribētu iegādāties šo preci.
Komercdarbības stimuli un riski
- "Cerība kļūt bagātam;
- centieni uzlabot jau esošo, atrast jaunas iespējas un pārspēt konkurentus;
- iespēja pakalpot citiem - nodrošināt patērētājus ar jaunām, kvalitatīvām precēm;
- vēlme nodrošināt jaunas darba vietas;
- vēlēšanās saglabāt jau esošo kapitālu un to vēl pavairotu;
- peļņas gūšana.
Lai gan iemeslu, kāpēc uzsākt uzņēmējdarbību ir daudz, tomēr par galveno komercdarbības stimulu uzskata peļņas gūšanu.
Peļņu aprēķina, no kopējiem ieņēmumiem (TR - total revenue) atskaitot kopējās izmaksas (TC - total cost), tātad:
peļņa = TR - TC
peļņa = P * Q - TC
Komercdarbības riski:
- var mainīties patērētāju gaume un mode;
- var strauji mainīties preces vai pakalpojuma cena;
- valdība var noteikt ierobežojumus, piemēram, ieviešot standartus;
- uzņēmums var ciest dabas stihijā, ugunsgrēkā u.c.;
- uzņēmumu var "apmeklēt" reketieri;
- var mainīties nodokļu politika, komercdarbības noteikumi;
- valūtu kursu svārstības, politiski satricinājumi u.c."
Komersanti cenšas mazināt, izvairīties vai sadalīt riskus, to var panākt:
- sadalot risku ar apdrošināšanas kompāniju, piemēram, apdrošinoties pret zādzībām, ugunsgrēka, plūdiem utt.
- diversificējot ražošanu, t.i., neliekot visu "uz vienas kārts", bet ražojot vairākas preces. Piemēram, zemnieks audzē ne tikai labību, bet tur arī mājlopus.
- iegūstot papildus informāciju.
Komersanti cenšas risku mazināt, jo par neveiksmīgu komercdarbību viņi atbild ar savu īpašumu un līdzekļiem."
Valsts regulējošā loma komercdarbībā
- Valsts nosaka likumus, kas nosaka komercdarbības regulēšanas kārtību;
- Valsts komersantiem obligāti liek reģistrēties Komercreģistrā, nosaka uzņēmuma izveidošanas kārtību un pārvaldi.
- Valsts nosaka kārtību un apmērus, kādā uzņēmēji ir materiāli atbildīgi.
- Valsts nosaka, kā risināmi jautājumi par uzņēmuma maksātspēju, bankrotu, likvidāciju.
- Valsts nosaka nodokļus, tā pārdalot nopelnītos līdzekļus - tā stimulējot vai ierobežojot saimniecisko aktivitāti.
- Valsts nosaka minimālo darba algu.
- Valsts var ierobežot ārvalstu uzņēmumu konkurenci un atbalstīt savus - iekšzemes - uzņēmumus."
Svarīgi!
Latvijas komercdarbību regulē Satversme, Civillikums un Komerclikums, arī Konkurences likums.
"Satversme nosaka, ka Saeimas loceklis nedrīkst pats, ne arī uz cita personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas, ka Saeima pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ieņēmumiem un izdevumiem - valsts budžetu. Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistās ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Satversme neparedz iespēju nodot tautas balsošanā likumus par budžetu, nodokļiem, muitām."
"Civillikums nosaka mantošanas tiesības, īpašumtiesības un darījumu, līgumu veidus un to noslēgšanas nosacījumus."
Komerclikums nosaka būtiskākās prasības uzņēmumu dibināšanā, pārvaldē, peļņas sadalē, īpašnieku atbildībā.
"Civillikums nosaka mantošanas tiesības, īpašumtiesības un darījumu, līgumu veidus un to noslēgšanas nosacījumus."
Komerclikums nosaka būtiskākās prasības uzņēmumu dibināšanā, pārvaldē, peļņas sadalē, īpašnieku atbildībā.
Komercdarbības vide, tās nozīme
Komercdarbību ietekmē ne tikai likumdošana, bet arī visa vide, kas var būt labvēlīga, gan nelabvēlīga komercdarbībai.
Vidi raksturo:
- Individuālie uzskati - ir cilvēki, kas komersantus uzskata par "ekspluatatoriem", savukārt citi viņus uzskata par maizes devējiem.
- Sabiedrībā valdošie uzskati - par komercdarbības veicinošām pamatvērtībām tiek atzīta uzticamība, godīgums, uzņēmība un iniciatīva.
- Intelektuālā vide jeb sociālais kapitāls - pamats ražīgam darbam, turībai, spējai piemēroties mainīgiem apstākļiem. Tas ir sabiedrībā valdošais domāšanas veids."
Komercdarbības vidi var uzlabot:
- Ieguldot līdzekļus izglītībā, tehnoloģijā, zinātnē, lai mazinātu atsevišķu komersantu izdevumus;
- Nodrošinot kvalificēta darbaspēka sagatavošanu;
- Izstrādājot piemērotus noteikumus, kas stimulē cilvēkus strādāt;
- Izveidot labu infrastruktūru (ceļus, tiltus, sakaru sistēmu utt.);
- Kontrolējot monopolus;
- Veicinot finanšu tirgus attīstību;
- Valstij atbalstot konkurenci, brīvu komercdarbību;
- Attīstot ierēdņu un valsts potenciālu - spēju un prasmi efektīvi izlietot valsts resursus.