4. Karte un plāns

Visas detaļas uz kartes vai globusa ir stipri samazinātas. Kā samazināt Zemes laukumu, lai vēlāk pēc kartes varētu noteikt īstos attālumus dabā? Sastādot karti, attiecīgais rajons jāsamazina visos virzienos vienādi, lai tas nezaudētu patieso izskatu. To panāk, lietojot mērogu.

 

 

Visi šie uzraksti nozīmē vienu un to pašu - vienam centimetram uz kartes atbilst divi kilometri dabā. Tas ir kartes mērogs. Pirmo sauc par vārdisko mērogu, otro - par skaitlisko mērogu, bet trešo - par lineāro mērogu. Uz kartes var būt norādīs viens vai vairāki mērogu veidi. Ļoti liela mēroga karti, kurā redzamas ļoti sīkas detaļas (ēkas, koki, taciņas), sauc par plānu.

Pilsētas plānā parasti attēlo ielas un to nosaukumus, ēkas, parkus un ūdeņus. Lai pilsētas plānā būtu vieglāk atrast vajadzīgo vietu, tāpat kā kartēs lieto kartes tīkliņu un virzienu apzīmējumus.

 

 

Lauku apvidū atrodas dažādi objekti. Tos plānā apzīmē ar topogrāfiskajām zīmēm. Tās ir labi saprotamas un ar savu formu atgādina attēlotos priekšmetus, it kā tie būtu redzami no augšas vai no sāniem. Pat pirmo reizi apskatot šīs zīmes, var saprast, ko apzīmē daudzas no tām.

 

Izpēti topogrāfiskās zīmes un pārbaudi, vai vari tās atcerēties!

 

Plānā parasti attēlo nelielu apvidu - apdzīvotu vietu, būvlaukumu, parku, mežu, ezera  vai upes apkārtni. Plašāku apvidu nav iespējams attēlot ar vienkāršu plānu. Tas tiek attēlots kartē. Ir valstu, kontinentu un pasaules kartes. Ir arī Mēness, planētu un zvaigžņu kartes. Kartēs attēlotie objekti ir vairāk samazināti, tāpēc nav tik precīzi.

 

Noskaties filmu par to, kā izmantot kartes un plānus (pirmais sižets)!