Sarkanā grāmata
Pirmo Sarkano grāmatu izveidoja īpaša komisija, kurā bija biologi no visas pasaules. Viņi sastādīja reto sugu sarakstu, apkopoja informāciju par šo sugu izmiršanas iemesliem un iespējām tos novērst. Sarakstu nosauca par Sarkano grāmatu, jo sarkanā krāsa lielākai daļai cilvēku saistās ar briesmu signālu un aizliegumu. Šīs grāmatas nebija plaši pieejamas, tās saņēma tikai zinātnieki.
Turpmākos gados tika izdoti vairāki Sarkano grāmatu varianti, precizējot sugu sarakstus un informāciju par to aizsardzību.
Dažādu valstu Sarkanās grāmatas atšķiras, jo atšķiras apdraudētās sugas šajās valstīs.
Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauj tās sugas, kuru stāvoklis atbilst Reto un iznīkstošo sugu komisijas noteiktajām kategorijām:
- 0. kategorija — acīmredzot iznīkušas sugas, kuras nav sastopamas dabā vairākus gadus, taču, iespējams, saglabājušās atsevišķās vietā vai arī nebrīvē;
- 1. kategorija — sugas, kurām draud iznīkšana, to turpmāka pastāvēšana nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas;
- 2. kategorija — retas sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet tās sastopamas tik nelielā skaitā vai pēc platības tik ierobežotās teritorijās, ka tās var ātri iznīkt;
- 3. kategorija — sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās vairākus gadus vai nu dabisku cēloņu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā, vai arī abu minēto faktoru ietekmē;
- 4. kategorija — nepietiekami pētītas sugas; iespējams, ka tām draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ nevar precīzi novērtēt to pašreizējo stāvokli.
Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas pastāvīgi mainās, jo dažas atjaunojās, citas nāk klāt.
Aizsargājamie augi
- Zūd dabiskās augu dzīves vides. Daudzas augu sugas ir pielāgojušās augt konkrētos apstākļos. Tām vajadzīgs noteikts mitruma, apgaismojuma, barības vielu daudzums, noteikta temperatūra. Ja mainās vide, tad šie apstākļi mainās un augi iet bojā.
Piemēram, Alpu kreimule auga galvenokārt uz Staburaga klints, kur lēni plūstošais un iztvaikojošais ūdens, kā arī klints novietojums pret ziemeļiem nodrošināja šim augam atbilstošu zemu temperatūru. Staburagu iznīcināja 1965. gadā, uzpludinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Dažus Alpu kreimules augus pārstādīja uz Raunas Mazā Staburaga, kur tiem bija līdzīgi apstākļi kā Daugavas Staburagā. Kādu laiku Alpu kreimules tur auga, bet kopš 2001. gada vairs nav atrastas.
- Cilvēki pārmērīgi izmanto augus savām vajadzībām. Īpaši cieš augi, kuriem ir skaisti ziedi, laba garša vai ārstnieciskās īpašības.
Smaržīgā naktsvijole cilvēkiem patīk to īpaši skaistās smaržas dēļ. Tāpēc naktsvijoles bieži tiek noplūktas, lai ieliktu vāzē un pēc pāris dienām izmestu. Dažkārt cilvēki cenšas naktsvijoles ieaudzēt savos dārzos, bet tas parasti neizdodas, jo tām vajadzīgi ļoti īpaši augšanas apstākļi.
Īpaši daudz skaisto ziedu tiek noplūkts Līgo laikā, lai veidotu skaistos Jāņuzāļu pušķus. Lai cilvēkus mācītu, kādus augus vajadzētu atstāt savvaļā, tiek veidoti plakāti, informatīvi bukleti un video sižeti:
Lakšus jeb savvaļas ķiplokus cilvēki vāc, jo tiem ir patīkama garša. Bieži vien lakšus var nopirkt arī tirgū. Pārdevēji skaidro, ka šie lakši ir izaudzēti zemnieku saimniecībās, tomēr pārbaudīt to parasti nav iespējams. Savvaļā lakšu kļūst arvien mazāk un mazāk.
Svarīgi!
Ja ieraugi dabā skaistu augu, nofotografē to un priecājies par tā skaistumu. Neplūc to! Varbūt tev ir paveicies ieraudzīt retu augu, ļauj tam dzīvot!
Pilns Latvijas aizsargājamo augu saraksts atrodams šeit.