Tuksneši atrodas vietās, kur ir ļoti maz nokrišņu. Parasti, dzirdot vārdu "tuksnesis", prātā nāk bezgalīgi smilšu klajumi, pa kuriem soļo kamieļu karavānas. Tomēr visi tuksneši nav vienādi.
"Karstie" tuksneši
Šajos tuksnešos dienā gaisa temperatūra sasniedz pat 50 , bet smiltis un akmeņi var sakarst vēl vairāk - pat līdz 90 . Tomēr naktis ir vēsas. Lietus līst ļoti reti. Ir tuksneši, kuros lietus nav lijis pat vairākus gadu desmitus.
Plaši tuksneši ir Āfrikā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Austrālijā. Pasaules lielākais ir Sahāras tuksnesis, kurš atrodas Āfrikas ziemeļos.
Tuksnešos augu ir maz, jo tiem grūti izdzīvot lielajā karstumā, vējā un mitruma trūkumā. Augi, kuri spēj izdzīvot tuksnešos, ir īpaši pielāgojušies. Augu lapas ir sarukušas pēc iespējas mazākas vai pat vispār izzudušas - kā kaktusiem. Kaktusi arī uzkrāj ūdeni stumbrā. Īsajos lietus periodos tie zied un nobriedina sēklas.
Daudziem tuksneša augiem ir ļoti garas saknes, lai aizsniegtu gruntsūdeni, kas slēpjas dziļi zemē. Vietām gruntsūdens pietuvojas tuvāk zemes virskārtai, un šādās vietas veidojas oāzes. Tajās ir daudz augu un patvērumu un ūdeni meklē dzīvnieki un cilvēki.
Dzīvei tuksnešos pielāgojušies arī dažādi dzīvnieki. Liela daļa no tiem ir aktīvāki naktīs, kad nav tik karsti. Tuksnešos dzīvo dažādi grauzēji - smilšu peles, lēcējpeles. Retos augus meklē antilopes. Smiltīs un akmeņos slēpjas čūskas, skorpioni, dažādi kukaiņi. Medījumu meklē plēsīgie dzīvnieki - tuksneša lapsas feneki (attēlā), tuksneša lūsis, smilšu kaķis.
Meksikas tuksneša ainavas un dzīvniekus vari vērot video (līdz 4:00 minūtei, dzīvnieku nosaukumi latīņu un angļu valodās):
Sahāras tuksnesis:
Polārais tuksnesis
Zem ledus okeānā un tā piekrastē dzīvo roņi. Ziemeļpola apkārtnē dzīvo leduslāči, bet Dienvidpola rajonā - pingvīni. Piekrastes klintīs īsajās vasarās ligzdo putni.
Polārā tuksneša un karstā tuksneša salīdzinājuma ainas vari vērot video (angļu valodā):