Svarīgi!
Sēnes ir organismi, kurus bieži uzskata par augiem vai nepamana vispār. Tomēr sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem, sēnes nespēj pašas sev saražot nepieciešamās barības vielas - veikt fotosintēzi. Tās pārtiek no jau gatavām citu organismu saražotām organiskajām vielām. Taču sēnēm nav ne nervu, ne orgānu sistēmas, un tām nepiemīt spēja pārvietoties, kas raksturīga dzīvniekiem.
Sēnēm ir īpatnēja uzbūve. Tās ir veidotas no garām pavedienveida šūnām. Cepurīšu sēnēm no šīm šūnām virs zemes veidojas augļķermenis - kātiņš, cepurīte, bet zem zemes - micēlijs jeb sēņotne. Cepurītē ir īpaši veidojumi, kuros attīstās sporas. Ar sporām sēnes vairojas. Sēnes var arī izplatīties ap pirmo sēni, izaugot no micēlija. Tāpēc ir svarīgi sēnes ievākt pareizi - nogriežot kātiņu pie zemes, nevis izraujot. Ja sēni izrauj no zemes, micēlijs tiek izpostīts un sēne var iet bojā.
Sēņu daudzveidība
Parasti cilvēki ar vārdu "sēnes" saprot cepurīšu sēnes - šampinjonus, baravikas un mušmires.
Baravika
Tomēr ir arī daudz savādākas sēnes. Uz kokiem aug piepes - ļoti cietas un koksnainas sēnes. Nedzīvos kokus tās noārda - sadala sīkākās vielās, kuras pēc tam var izmantot augi.
Siltās un mitrās vietās aug pelējuma sēnes. Pelējuma sēnes var augt uz maizes, augļiem, māju sienām, apģērba, ja tie pietiekami ilgi ir siltumā un mitrumā.
Ir arī sēnes, kas izraisa augu, dzīvnieku un cilvēku slimības, piemēram, miltrasa augiem:
Sēnes dabā veic dažādus uzdevumus:
- cepurīšu sēnes ar savu micēliju palīdz augiem uzņemt ūdeni, pretī no augiem saņemot barības vielas,
- piepes un pelējums sadala nomirušos organismus līdz sīkām vielām, kuras var uzņemt augi,
- ir sēnes, kuras izraisa slimības augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem.
Svarīgi!
Uzmanies - daudzas sēnes ir indīgas!