Katrs mūsu ikdienas solis ir saistīts ar elektroenerģijas izmantošanu. Mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez elektroenerģijas.
Gandrīz visām modernajām tehnoloģijām, kuras izmantojam ikdienā, nepieciešama ir elektroenerģija.
Elektroenerģija ir viens no enerģijas veidiem, kuru izmanto elektroierīču darbināšanai.
Elektroenerģiju ir iespējams iegūt dažādos veidos. Visbiežāk elektroenerģija tiek iegūta hidroelektrostacijās jeb HES, termoelektrostacijās jeb TES un atomelektrostacijās jeb AES.
Hidroelektrostacijas jeb HES elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota ūdens krituma radītā enerģija. Ūdens ar savu spēku griež turbīnas, kas darbina ģeneratorus. Ģeneratori, savukārt, ražo elektroenerģiju. Tātad no ūdenskritumiem, ūdeņiem bagātām upēm, dambjiem iegūtā ūdens plūduma enerģija tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā, kuru tālāk ievada elektriskajos tīklos.
Hidroelektrostacijas ir pamata elektroenerģijas avotu ieguves vietas Latvijā. Latvijā kopumā darbojas vairāk nekā 100 hidroelektrostacijas.
No tām lielākās atrodas uz Daugavas upes: Ķeguma HES, Pļaviņu HES UN Rīgas HES.
Termoelektrostacijās jeb TES elektroenerģijas ieguvei tiek izmantoti dažādi kurināmie - naftas produkti, dabasgāze vai citi dabas resursi, piemēram, ogles un kūdra. Dedzinot kurināmo, iegūst ļoti karstu saspiestu ūdens tvaiku, kas griež turbīnas, kas tālāk darbina ģeneratoru. Pēc iziešanas caur turbīnām ūdens tvaiks vēl tiek izmantots arī apkurei. Tātad termoelektrostaciju darbības rezultātā tiek iegūta gan elektroenerģija, gan siltumenerģija.
Latvijā darbojas divas termoelektrostacijas. Abas atrodas Rīgā.
Atomelektrostacija jeb AES elektroenerģijas ieguvei tiek izmantotas ķīmiskās vielas, piemēram, urāns. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražošanas procesā izdalās radioaktīvas vielu daļiņas, uz atomelektrostacijas tiek izvietoti izturīgi betona apvalki.
Koģenerāciju stacijās tiek iegūta gan elektroenerģija, gan siltumenerģija. Atšķirībā no citiem staciju veidiem, šajās iegūtā siltumenerģija tiek izmantota cilvēku vajadzībām. Parastā elektroenerģijas ieguves procesā iegūtā siltumenerģija tiek izmesta atkritumos.
Mūsdienās arvien vairāk tiek atrasti alternatīvie veidi, kā iegūt elektroenerģiju.
Elektroenerģija tiek ražota no vēja, Saules un zemes dzīlēm.
Vēja, Saules un zemes dzīļu enerģijas ieguves tehnoloģijas
Dažādos veidos iegūtu elektroenerģiju ir iespējams pārvērst citos enerģijas veidos, piemēram, siltumenerģijā, skaņas un gaismas enerģijā.
Elektroenerģija pie patērētājiem nonāk pa vadiem, kabeļiem vai arī tiek uzkrāta akumulatoros un baterijās. Elektrības vadi tiek ražoti no materiāliem, kas labi vada elektrību.
Pa elektrības vadiem plūstošai elektroenerģijai piemīt sava strāva jeb stiprums.
Par elektrisko strāvu sauc sīku, neredzamu, lādētu daļiņu plūsma pa vadītāju.
Elektrība var izplatīties ne tikai pa konkrētiem vadiem vai priekšmetiem, bet arī caur dažādiem citiem materiāliem. Mums apkārt esošos materiālus iedala divās lielās grupas elektrības vadītāji un elektrības izolatoriem.
Par elektrības vadītājiem sauc materiālus un vielas vai vielu maisījumus, kas vada elektrību.
Elektrību vada - metāli, slapjš koks vai audums, ūdens un grafīts.
Zīmulis ar grafītu
Arī elektrības vadītājiem piemīt sava strāva.
Par elektrības izolatoriem sauc materiālus un vielas, kas nevada elektrību.
Elektrību nevada - gumija, keramika, plastmasa, stikls, sauss koks un sauss gaiss.
