2. Dabas teritorijas

Latvijā sastopamas vairākas dabas teritorijas, piemēram, mežs, pļava, purvs, upe un ezers.

 

Mežs 

Mežā augi veido dažādus stāvus kā mājai. Daudzi augi aug zemākajos stāvos, bet koki atrodas pašā augšā. Mežam raksturīgi skuju koki – priedes un egles, kā arī dažādi lapu koki – apses, bērzi, alkšņi, ozoli un citi. Zem tiem aug krūmi, piemēram, lazdas, zalktenes un kadiķi. Vēl zemāk var atrast lakstaugus un mazākus krūmus. Raksturīgas ir papardes, sūnas, mellenes, brūklenes, zilenes un citi augi. Attēlos var redzēt dažādus meža augus.

 

                    

Apskati, kādi dzīvnieki sastopami mežā.

 

 

Pļavas ir veidojušās ilgstošas ganīšanas un pļaušanas rezultātā. Pļavā raksturīgi dažādi lakstaugi – gan ziedaugi, gan graudzāles. Tur aug madaras, pīpenes, gaiļbiksītes, gundegas, ceļtekas, āboliņš, pelašķi, rasaskrēsliņi un citi augi. Ļoti daudz ir arī dažādas smilgas, vizuļi un timotiņi. 

 

 

Pļava ir dzīvesvieta putniem un kukaiņiem, kā arī zīdītājdzīvniekiem.

 

 

 

Purvi veidojas aizaugot ezeriem vai pārpurvojoties sauszemei, un tur vienmēr ir ļoti mitra un nabadzīga augsne. Purvā ir ļoti daudz sūnu, aug arī spilves, vaivariņi, dzērvenes, lācenes, grīšļi, kā arī kukaiņēdājaugs – rasene. Koki nekad neizaug lieli, bet ir mazi un līki.

 

       

Purvā mīt tādi dzīvieki, kas pielāgojušies lielajam mitrumam.

 

 

Atšķirībā no pārējām teritorijām, upe un ezers ir ūdenstilpes. Raksturīgi, ka upēs un ezeros ir mazāk skābekļa un arī gaismas, bet tāpat tur aug dažādi augi un dzīvo dzīvnieki. Zināmākie ūdensaugi ir ūdensrozes, lēpes un glīvenes, kā arī tur aug aļģes. Upes un ezera krastos ir mitrumu mīloši augi - vilkvālītes, niedres, meldri, kalmes un citi.

 

       

Upēs un ezeros dzīvo daudz zivis – asari, karpas, raudas, līdakas, karūsas, līņi u.c. Mazāki ūdensdzīvnieki ir gliemji, vēži un dažādas kukaiņu sugas, piemēram, airvaboles, makstenes, ūdensmērītāji un arī spāres. Atceries, ka šajās dabas teritorijās dzīvo ūdensputni un var parādīties bebri un ūdri.