Teorija

Ķermeņa kustība
Par ķermeni sauc gan dzīvu organismu, gan objektu, lietu.
Apskatot dažādus ķermeņus sev visapkārt, var pamanīt, ka ir:
  • ķermeņi, kuri pārvietojas paši (lido putns, cilvēks iet, suns skrien);
 
putni1.jpg iet2.jpg suns.jpg
 
  • ķermeņi, kurus pārvieto kāds cits (grāmata, kuru nes meitene; durvis, kuras atver zēns; svara stienis, kuru paceļ sportists).
 
shutterstock_161648900.jpg shutterstock_691367071.jpg shutterstock_1490821652.jpg
Ja ķermenis maina savu atrašanās vietu attiecībā pret citiem ķermeņiem, tad saka, ka ķermenis kustas, pārvietojas.
Kustību vienmēr kaut kas izraisa. Kustības cēloņi var būt dažādi.
 
Attēls
Ķermeņa kustība
Kustības cēlonis
Volejbols.pngVolejbola bumba lido pāri tīklam.Volejbolists sit pa bumbu.
Ragaviņas.pngRagavas kustas uz priekšu.Bērns velk ragavas.
Iepirkšanās ratiņi.pngIepirkuma rati kustas uz priekšu.Mamma stumj iepirkuma ratus.
Ķermenis kustas, ja uz to darbojas spēks. Tātad, lai kustību izraisītu, ir jāpieliek spēks.
Ķermeņa iekustināšanu mēs varam apzīmēt ar dažādiem vārdiem - velk, stumj, grūž, sit, met, sviež, ripina, rauj, jauc.
Grūst nozīmē prom no sevis, bet vilkt nozīmē pārvietot uz sevi, neatraujot no virsmas.
 
Vilkšana Stumšana.svg
 
Atsauce:
Dabaszinības 1.-6.klasei, Mācību priekšmeta programmas paraugs. Rīga. Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” datu bāze "mape.skola2030.lv