PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Latvijā ir sastopamas tikai kaulzivis. Tālāk uzskaitītas saimnieciski nozīmīgākās saldūdens zivis.
 
Shutterstock_61024798_perch_asaris.jpg
Asaris ir Latvijā saldūdeņos viena no visizplatītākajām zivju sugām.
Makšķernieku lomos viena no visbiežāk sastopamajām zivīm. Pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, zivīm.
 
Shutterstock_1570504351_carp_karpa.jpg
Karpa dabīgajās ūdenstilpnēs sastopama reti. Eiropā karpu selekciju uzsāka mūki klosteru dīķos laikā no 13. līdz 16. gadsimtam. Karpas kļuva par iecienītu produktu kristīgās reliģijas noteiktajās gavēņa dienās. Karpa ir visēdāja, spēj pielāgoties jebkādiem apstākļiem.
 
Shutterstock_1716467437_pike_līdaka.jpg
Līdaka Latvijas saldūdeņos viena no visizplatītākajām zivju sugām. Pamatbarība - zivis, rudeņos arī vardes. Līdaka ir nozīmīga zivs zivjsaimniecībā un sporta makšķerēšanā visā pasaulē.
 
Shutterstock_1387434512_roach_rauda.jpg
Rauda Latvijā saldūdeņos viena no visizplatītākajām zivju sugām. Pamatbarība: sīki dzīvnieki un ūdensaugi. Makšķernieku lomos viena no visbiežāk sastopamajām zivīm.
 
Shutterstock_1850725999_catfish_sams.jpg
Sams var izaugt 3 metrus garš un svērt 150 kg. Tā ir otra lielākā saldūdens zivs Eiropā, bet lielākā Latvijā. Par samu lielāka ir tikai beluga. Lielie sami medī arī vardes, peles, žurkas, putnus, pat pīles.
Tēviņš apsargā ikrus.
 
Shutterstock_697582207_indian pike_zutis.jpg
Zuša ķermenis ir čūskveida, klāts ar sīkām zvīņām, izskatās kails.Nenobrieduši īpatņi sastopami saldūdeņos un jūras piekrastē. Nārstot dodas uz Atlantijas okeānu, Sargasu jūru, 4-7 tūkst. km tālu no Eiropas. Iznārstojušie īpatņi pēc nārsta iet bojā. Kāpuri 1,5-3 gadu laikā ar Golfa straumi tiek atnesti līdz Eiropas krastiem, atgriežas saldūdenī.