Vairošanās ir indivīdu spēja radīt sev līdzīgus pēcnācējus.
Dabā pastāv divi vairošanās veidi - bezdzimumvairošanās un dzimumvairošanās.
Bezdzimumvairošanās - pēcnācējus rada viens dzīvnieks. Pēcnācēji ir ļoti līdzīgi savā starpā un vecākorganismam.
Piemēram, hidras pumpurojas - uz hidras kāta izveidojas pumpurs, kurš izaug, atdalās un kļūst par jaunu hidru.
Dzimumvairošanās - pēcnācējus rada divi vecāki. Tādēļ pēcnācēji daļu pazīmju iegūst no viena, bet daļu pazīmju - no otra vecākorganisma.
Dzīvnieku organismā veidojas atšķirīgas dzimumšūnas - tēviņiem spermatozoīdi, bet mātītēm olšūnas.
Olšūnu un spermatozoīdu saplūšanu sauc par apaugļošanos. No apaugļotās olšūnas veidojas dīglis - embrijs, kurš vairumam dzīvnieku attīstās olā, bet zīdītājiem - mātes dzemdē.
Ja embrijs attīstās olā, tad attīstībai vajadzīgās vielas tas saņem no olas dzeltenumā uzkrātajām vielu rezervēm. Olas dēj gliemji, posmkāji, abinieki, rāpuļi un putni.
