Ezera ekosistēmā dzīvās būtnes ir pielāgojušās dzīvei ūdenī. Ūdens vidē ir mazāk gaismas, skābekļa un ogļskābās gāzes nekā sauszemes vidē, tāpēc arī augu sugu daudzveidība ezerā ir mazāka.
Augu kopas ūdenī izvietojas atbilstoši ūdens dziļumam.
Piekrastes joslā augiem sakņu sistēma ir nostiprināta ezera gultnē, bet stumbri un lapas atrodas virs ūdens.
 |  |
| Parastās niedres jaunos mīkstos dzinumus var izmantot lopbarībā, cietos stiebrus izmanto jumtu segšanai un dažādiem izstrādājumiem. | Ezera meldrs veido saaudzes visdažādākajās ūdenstilpēs un jūras piekrastē. |
 |  |
| Smaržīgo kalmju sakneņus izmanto ārstniecībā ēstgribas un gremošanas darbības uzlabošanai, sāpju mazināšanai un lielās devās — vemšanas izraisīšanai. | Parastā cirvene |
 |  |
Svarīgi! Svaigi plūkta purva purene ir indīga! | Dziedniecības baldriāns mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu. |
Ūdensrožu joslā aug augi ar peldošām lapām, kuru saknes nostiprinās ūdenstilpnes dibenā.
 |  |
| Dzeltenās lēpes auglis nogatavojas zem ūdens. | Baltā ūdensroze jutīgi reaģē uz gaismu: vakarā vai apmācoties uz lietu, ziedi strauji aizveras. |
Brīvi peldošiem ūdensaugiem sakņu vai nu nav vai arī tās brīvi peld.
 |  |
| Mazie ūdensziedi uzņem barības vielas no ūdens, un, ja ūdenstilpe izskatās nosegta ar zaļu segu, tas nozīmē, ka ūdenī ir daudz barības elementu, it sevišķi slāpeklis un fosfors | Parastajai pūslenei sakņu nav, zemes un ūdens vasas brūni zaļas, ar pūslīšiem. Pūslīši ir lapas plūksnu pārveidojumi, kuros augs pārstrādā noķertos ūdens sīkdzīvniekus. |