Dzīvniekiem ir divi organisma darbības regulācijas veidi, kuri nodrošina organisma saskaņotu darbību un reakciju uz apkārtējās vides izmaiņām:
1. Humorālā regulācija, kuru nodrošina iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība.
2. Neirālā regulācija, kuru nodrošina nervu sistēma.
Organisma darbības regulācija nodrošina homeostāzi.
Homeostāze (grieķu: ὅμοιος, homœos — ‘līdzīgs’ un στάσις, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību. Siltasiņu dzīvnieku nemainīgas temperatūras nodrošināšana, kā arī skābas un sārmainas vides sabalansēšanās, ir piemēri homeostāzei. Cilvēka ķermenī tas ir process, kas nodrošina stabilitāti, neskatoties uz ķermeni ietekmētām ārējās vides izmaiņām.
Piemēram, lai normāli notiktu barības sagremošana, dažādās cilvēka gremošanas sistēmas daļās ir noteikts pH līmenis:
