Apkārtējās vides faktorus, kas ietekmē dzīvos organismus sauc par ekoloģiskajiem faktoriem.
Daudzveidīgos apkārtējās vides faktorus iedala šādi:
1. Abiotiskie faktori (nedzīvās dabas faktori).
Tie ir visi nedzīvās dabas elementi, kas ietekmē organismu. Šos faktorus, savukārt, var sadalīt 3 grupās:
- klimatiskie faktori — gaisma, temperatūra, gaiss, ūdens, uguns u.c.,
- edafiskie faktori — cilmiezis, augsnes trūdvielu saturs un tās sastāvs, augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības u.c.,
- orogrāfiskie faktori — nogāzes slīpums un ekspozīcija, augstums virs
jūras līmeņa u.c.
2. Biotiskie faktori (dzīvās dabas faktori)
Tās ir visas iespējamās savstarpējās attiecības, kas rodas starp organismiem:
- fitogēnie faktori — augi,
- zoogēnie faktori — dzīvnieki,
- mikrobogēnie faktori — mikroorganismi.
3. Antropogēnie faktori
Tā ir visa daudzveidīgā cilvēka darbība, kas izmaina dabā kā augu, tā arī dzīvnieku,mikroorganismu sugu dzīvesvietu vai arī tieši ietekmē to dzīvi, pie tiem pieskaitāmi::
- fizikālie faktori — radioaktīvais starojums, elektromagnētiskais lauks, troksnis u.c.,
- ķīmiskie faktori — pesticīdu, iekšdedzes dzinēju darbības, rūpnīcu izmešu radītais piesārņojums u.c.,
- mehāniskie faktori — augsnes virskārtas noplicināšana, mežu izciršana u.c.
Ekoloģisko faktoru iedarbība mainās atkarībā no organismu attīstības stadijas,diennakts stundas, sezonas un gadalaika. Visi ekoloģiskie faktori ir savstarpēji saistīti, tie ietekmē viens otru un mainās. Piemēram, temperatūra bišu stropā ir kā abiotiskas, tā biotiskas izcelsmes faktors, jo apstākļos, kad temperatūra ārpus stropa noslīd līdz 13 °C, bites sāk aktīvi kustēties, tādējādi to paaugstinot un noturot 25—30 °C robežās.