Abpusēji labvēlīgas attiecības
Abpusēji labvēlīgas attiecībās (+ +) - abi komponenti gūst labumu. Šo attiecību veidi ir simbioze, mutuālisms, protokooperācija.
1. Simbiozei ir raksturīgi parazītisma elementi, jo vismaz viens no komponentiem izmanto otra saražotās organiskās vielas.
Klasisks simbiozes piemērs ir ķērpji. Tos veido sēnes un aļģes (šobrīd konstatētas 28 zilaļģu, zaļaļģu un dzeltenzaļo aļģu ģintis). Abu komponentu partnerība ir tik cieša, ka ķērpjus izdala kā atsevišķu zemāko augu nodalījumu ar vairāk nekā 20 tūkst. sugām. Daudzas no ķērpjus veidojošām sēņu un aļģu sugām patstāvīgi eksistēt nevar.
Cits simbiozes piemērs augu valstī ir mikoriza, kur viens komponents ir augstākie augi (priedes, egles), otrs — sēnes. Sēņu micēlijs aug uz koku un lakstaugu saknēm, ar hifām tas iespiežas sakņu šūnās, un tādējādi sēne barībā daļēji izmanto zaļā auga fotosintēzes produktus.
Savukārt micēlijs atvieglo ūdens un tajā izšķīdušo minerālvielu uzsūkšanu. Aprakstīti gadījumi, kur šādā veidā sakņu uzsūcošā virsma palielinās 5—15 reizes. Bieži vien simbiotiskā atkarība ir tik cieša, ka bez tās augstākie augi nīkuļo vai pat aiziet bojā.
Arī dzīvnieku pasaulē simbioze nav retums. Piemēram, tā pastāv starp atgremotājdzīvniekiem un vienšūņiem (vicaiņiem, skropstaiņiem). Vicaiņi ir nepieciešami arī daudzu kukaiņu (termītu) gremošanas procesam, jo pārstrādā to zarnās nokļuvušo celulozi viegli uzņemamos ogļhidrātos.
2. Mutuālismam nepiemīt parazītisma elementi. Dabā mutuālisma izpausmju ir daudz. Piemēram, entomofīlija, kur kukaiņi, barodamies ar ziedu nektāru, augiem nodrošina svešapputi. Tropiskajos lietus mežos šo funkciju veic arī putni (ornitofīlija).
Mutuālismu starp ūdens dzīvniekiem raksturo aktīnijas un vientuļniekvēža kopdzīve. Aktīnija piestiprinās uz vēža apdzīvotās gliemeža čaulas, barībā izmantojot vēža barības paliekas. Turklāt vēzis tai kalpo arī par pārvietošanās līdzekli. Savukārt aktīnija vēzi pasargā no plēsoņām. Ir aprakstītas pat tādas sugas, kur, vēžiem pieaugot un pārejot uz lielākām gliemežnīcām, tie ar savām spīlēm aktīnijas pārceļ uz jauno mājvietu.
Entomofīlijas gadījumā kukaiņi, barodamies ar ziedu nektāru, augiem nodrošina svešapputi. Tropiskajos lietus mežos šo funkciju veic arī putni (ornitofilija).
3. Protokooperācija atšķirībā no simbiozes un mutuālisma nav obligāts attiecību veids. Abi komponenti var dzīvot arī atsevišķi. Taču kopdzīves gadījumā attiecības ir abpusēji labvēlīgas. Te jāmin augļu un sēklu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
Piemēram, mūsu mežu iemītnieks sīlis labprāt mielojas ar ozolu zīlēm. Turklāt šim putnam ir raksturīga tieksme zīles uzkrāt nebaltām dienām. Parasti tas zīles noglabā meža nedzīvajā zemsegā, bet vēlāk visas šīs slēptuves neatrod. Tādējādi tiek sekmēta ozolu izplatība. Līdzīgas attiecības izveidojušās starp riekstrozi no vienas un parasto lazdu un Sibīrijas ciedru priedi.
Labvēlīgi neitrālas attiecības jeb komensālisms
Labvēlīgi neitrālās attiecībās jeb komensālismā (+ 0) tikai viens komponents gūst labumu, bet otra komponenta attieksme ir pilnīgi neitrāla.
Par piemēru var minēt lauvas un hiēnas attiecības. Hiēna iegūst lauvas medījuma atliekas.
Mūsu mežos žagata ir komensālās attiecībās ar daudzām sugām vienlaikus. Tās uztrauktā žadzināšana brīdina par iespējamo briesmu tuvošanos.
Nomācoši neitrālās attiecības jeb amensālisms (– 0)
Sīpoli, ķiploki, priedes un citi augstākie augi izdala fitoncīdus – bioloģiski aktīvas gaistošas vielas, kas iznīcina vai aizkavē baktēriju, sēņu un vienšūņu attīstību.
Kopš 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem medicīnā ļoti plaši lieto antibiotikas — mikroorganismu, augu un dzīvnieku vielmaiņas produktus, kas nomāc mikroorganismus, dažādu infekciju slimību ierosinātājus. Piemēram, mikroskopiskā sēne Penicillinium chrysogenum producē penicilīnu, sēne Streptomyces griseus — streptomicīnu utt.