Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa sastāvā. Atmosfēras gaisa sastāvā pēc tilpuma ir aptuveni 20,95% skābekļa. Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu un visos oksīdos - ūdenī, silīcija dioksīdā (kvarca smiltīs), karbonātos). Visumā tas ir trešais visbiežāk sastopamais elements (vēl izplatītāki ir tikai ūdeņradis un hēlijs) un viens no izplatītākajiem Zemes garozā.
Zaļie augi, fotosintēzes procesā sintezējot organiskās vielas, izdala skābekli. Atmosfēra zināmu skābekļa papildinājumu saņem arī tādēļ, ka tajā esošais ūdens tvaiks ultravioletā starojuma iedarbībā sadalās par ūdeņradi un skābekli.
Cilvēki, dzīvnieki un arī paši augi elpošanas procesos skābekli atkal patērē, lai lēni oksidētu organiskās vielas un iegūtu sev nepieciešamo enerģiju. Ļoti daudz skābekļa patērē rūpniecībā – kurināmā sadedzināšanai, čuguna un tērauda kausēšanā, metālu attīrīšanā, metināšanā un griešanā, dažādu organisko un neorganisko vielu ražošanā utt.
Fotosintēze un degšana ir divi procesi, kas nodrošina līdzsvara saglabāšanos gaisā starp skābekli un ogļskābo gāzi. Dabā sastopams skābeklis \(O_2\) un ozons \(O_3\). Ozons veidojas negaisa laikā zibens iedarbības rezultātā. Tam ir neatsverama nozīme Zemes atmosfēras ārējo apvalku funkcijās. Ozona slānis absorbē 97—99% no Saules izstarotā ultravioletā starojuma 200 līdz 315 nm diapazonā. Ja tas netiktu absorbēts, potenciāli tiktu apdraudēta dzīvības pastāvēšana uz Zemes.
Video: Skābekļa cikls angļu valodā