Lai cilvēks skaidri redzētu, gaismas stariem no aplūkojamā objekta jānonāk acī un jāfokusējas uz tīkleni. Ja attēls uz tīklenes neveidojas pietiekami precīzi, redze var būt neskaidra. Tuvredzība un tālredzība ir bieži sastopami redzes traucējumi.
Tuvredzība jeb miopija ir redzes traucējums, kad cilvēks tuvumā redz skaidri, bet tālumā esošie objekti šķiet izplūduši. Tuvredzības gadījumā acs optiskā sistēma gaismas starus fokusē tīklenes priekšā, nevis uz tīklenes. Bieži tas ir saistīts ar to, ka acābols ir nedaudz par garu.
Tuvredzības gadījumā attēls veidojas pirms nokļūšanas līdz tīklenei
Tuvredzību iespējams koriģēt ar atbilstošām brillēm vai kontaktlēcām – izkliedējošām lēcām, kurām ir negatīvs optiskais stiprums jeb mīnusa (−) dioptrijas. Piemēram, −1,0 D vai −2,5 D. Šīs lēcas izkliedē ienākošos gaismas starus tā, lai pēc laušanas acī tie fokusētos tieši uz tīklenes.
Tālredzība jeb hipermetropija ir redzes traucējums, kad tuvumā esoši objekti var šķist izplūduši. Šajā gadījumā gaismas stari tiek fokusēti aiz tīklenes. Bieži tas ir saistīts ar to, ka acābols ir nedaudz par īsu vai acs optiskā sistēma lauž gaismu nepietiekami.
Tālredzības gadījumā attēls veidojas pēc tīklenes
Tālredzību koriģē ar savācējlēcām, kurām ir pozitīvs optiskais stiprums, tāpēc briļļu receptē tālredzībai norāda plusa (+) dioptrijas, piemēram, +1,0 D vai +2,5 D. Šīs lēcas savāc ienākošos gaismas starus tā, lai pēc laušanas acī tie fokusētos tieši uz tīklenes.
Pie redzes speciālista, optometrista, jādodas, ja:
- tālumā vai tuvumā kļūst grūti skaidri saskatīt objektus;
- bieži jāpiemiedz acis, lai labāk redzētu;
- lasot vai strādājot tuvumā, acis ātri nogurst;
- pēc ilgstoša darba ar tuviem objektiem parādās galvassāpes vai acu diskomforts;
- ir sajūta, ka viena acs redz sliktāk nekā otra;
- skolā kļūst grūtāk saskatīt uz tāfeles rakstīto.
Bērniem un pusaudžiem redzi ir vērts pārbaudīt arī profilaktiski, jo redze augšanas laikā var mainīties.
| Tuvredzība | Tālredzība |
|---|---|
| Labāk saskata tuvumā esošos objektus | Labāk redz tālumā esošos objektus |
| Attēls veidojas tīklenes priekšpusē |
Attēls veidojas aiz tīklenes
|
| Koriģē ar izkliedējošām lēcām | Koriģē ar savācējlēcām |
| Negatīvs optiskais stiprums jeb mīnusa (-) dioptrijas (D) | Pozitīvs optiskais stiprums jeb plusa (+) dioptrijas (D) |
Redzes zudums jeb aklums ir smags redzes traucējums, kad cilvēka redze ir ļoti vāja vai pilnībā zaudēta. Redzes zudums var būt dažādas pakāpes – vieglu redzes traucējumu gadījumā cilvēks redz, bet attēls var būt neskaidrs vai var būt grūtības saskatīt smalkas detaļas. Smagu redzes traucējumu gadījumā redze ir ļoti vāja. Smagas redzes pasliktināšanās līdz aklumam gadījumā cilvēks var saglabāt tikai spēju uztvert gaismu, kustību vai lielus objektus. Pilnīga akluma gadījumā cilvēks neuztver pat gaismu.
Redzes zudumu raksturo ne tikai tas, cik skaidri cilvēks redz, bet arī redzes lauks – telpas daļa, ko cilvēks spēj uztvert, skatoties taisni uz priekšu. Tāpēc cilvēkam var būt samazināts redzes asums, sašaurināts redzes lauks vai abi traucējumi vienlaikus. Redzes zuduma pakāpi nosaka speciālists, veicot redzes pārbaudes.
Redzes zudumu raksturo ne tikai tas, cik skaidri cilvēks redz, bet arī redzes lauks – telpas daļa, ko cilvēks spēj uztvert, skatoties taisni uz priekšu. Tāpēc cilvēkam var būt samazināts redzes asums, sašaurināts redzes lauks vai abi traucējumi vienlaikus. Redzes zuduma pakāpi nosaka speciālists, veicot redzes pārbaudes.
Aklumu var izraisīt dažādas acu slimības, redzes nerva vai citu nervu sistēmas daļu bojājumi, smagas acu traumas vai iedzimti traucējumi. Ja redzes zudumu nevar novērst ar brillēm, kontaktlēcām vai ārstēšanu, cilvēks var izmantot balto spieķi, speciāli pielāgotas tehnoloģijas, servisa suņus un citus palīglīdzekļus, kas palīdz orientēties un patstāvīgi veikt ikdienas darbības.
Akli cilvēki izmanto balto spieķi, lai orientētos apkārtējā vidē
Daudzi cilvēki ar smagiem redzes traucējumiem apgūst arī Braila rakstu, kas ļauj lasīt un rakstīt ar taustes palīdzību. Braila raksts palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem iegūt informāciju un var atvieglot orientēšanos apkārtējā vidē, piemēram, izmantojot Braila raksta norādes uz durvīm, liftiem vai citās publiskās vietās.
Braila rakstā izvietotas norādes apkārtējā vidē
Krāsu redzi nodrošina acīs esošie fotoreceptori – vālītes. Tās ir gaismas uztvērējšūnas, kas lielākoties darbojas pietiekami spilgtā apgaismojumā un ļauj uztvert informāciju par krāsu apkārtējā vidē. Daltonisms ir krāsu redzes traucējums, kura gadījumā cilvēkam ir grūtības atšķirt noteiktas krāsas vai to toņus. Visbiežāk grūtības ir atšķirt dažus sarkanās un zaļās krāsas toņus. Daltonisms parasti ir saistīts ar iedzimtām izmaiņām vālīšu darbībā. Tas nenozīmē, ka cilvēks vispār neredz krāsas.
Daltonisma gadījumā ir traucēta vālīšu darbība un noteikti krāsu toņi netiek uztverti
Mieža grauds ir sāpīgs, lokāls plakstiņa iekaisums, kas parasti izpaužas kā neliels, sāpīgs pietūkums plakstiņa malā. To var pavadīt apsārtums un jutīgums. Lai samazinātu kairinājuma un infekcijas izplatīšanās risku:
-
acis nedrīkst aiztikt ar netīrām rokām;
- acis nevajadzētu berzēt;
- mieža graudu nedrīkst spiest vai pārdurt;
- ja iekaisums nepāriet, atkārtojas vai rada izteiktas sāpes, jāvēršas pie veselības aprūpes speciālista.
Mieža grauds ir sāpīgs veidojums plakstiņā
Konjunktivīts ir acs gļotādas iekaisums, ko izraisa vīrusi, baktērijas vai alerģiska reakcija. Konjunktivīta gadījumā acs var kļūt sarkana, asarot, niezēt vai būt jutīga, kā arī var būt sajūta, ka acī ir svešķermenis. Bakteriāla konjunktivīta gadījumā var veidoties arī izdalījumi, kuru dēļ plakstiņi no rīta ir salipuši. Vīrusu konjunktivīts var viegli izplatīties no viena cilvēka citam. Lai mazinātu acu infekciju izplatīšanos, svarīgi ir regulāri mazgāt rokas, neaiztikt acis ar netīrām rokām un neizmantot kopīgus dvieļus vai acu kosmētiku. Ja acs ir iekaisusi, kontaktlēcas nevajadzētu lietot, kamēr acs nav vesela un speciālists nav ieteicis tās atsākt lietot.
Ja ir bakteriālais konjunktivīts, visbiežāk parādās dzeltenīgi izdalījumi
Svešķermenis acī var būt acī iekļuvis puteklis, skropsta vai kāds neliels objekts. Tas var radīt acs asarošanu, kairinājumu un sajūtu, ka acī kaut kas atrodas. Svarīgākais – aci nedrīkst berzēt! Berzējot aci, var palielināt kairinājumu vai savainot acs virsmu. Ja svešķermenis ir neliels un atrodas uz acs virsmas, aci var uzmanīgi izskalot ar tīru ūdeni. Ja svešķermeni neizdodas izskalot, ir stipras sāpes, redzes pasliktināšanās vai acs ir traumēta, nepieciešama medicīniska palīdzība.