Redze ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, kuras kvalitāti ietekmē iedzimtība un organisma attīstība, apkārtējā vide un cilvēka ikdienas paradumi. Galvenie redzes kvalitātes rādītāji ir:
- attēla asums, skatoties gan tuvumā, gan tālumā;
- krāsu izšķirtspēja;
- abu acu spēja vienlīdz labi iesaistīties attēla uztverē.
Redze cilvēka dzīves laikā var mainīties, gan pasliktinoties, gan uzlabojoties. Daļu no redzes kvalitātes izmaiņām var novērst ar veselīgu dzīvesveidu, tomēr dažkārt citi nemaināmi faktori, kā, piemēram, ģenētiskas saslimšanas, nav labojamas ar ikdienas paradumu maiņu.
Redzes kvalitāti ietekmē:
1. Apgaismojums
Strādājot, lasot vai mācoties svarīgs ir piemērots apgaismojums. Pārāk vājš vai ļoti spilgts apgaismojums var radīt acu nogurumu un diskomfortu, jo acīm kļūst grūtāk skaidri uztvert aplūkojamo objektu – acs muskuļiem ir jāstrādā pastiprinātā režīmā, lai pielāgotu acs lēcu un varavīksneni. Piemēram, spilgta gaisma var radīt atspīdumus uz ekrāna, bet pārāk vājš apgaismojums apgrūtina teksta saskatīšanu, kas rada papildu piepūli acs optiskajai sistēmai.
2. Ilgstošs darbs tuvumā
Lasot, rakstot vai skatoties ekrānā, acij jāfokusējas uz tuvumā esošu objektu. To nodrošina akomodācija – acs lēcas formas pielāgošana, lai attēls veidotos uz tīklenes. Ilgstoši koncentrējot skatienu tuvumā, acu muskuļi un acs optiskā sistēma ilgstoši strādā pastiprinātas slodzes režīmā. Tas var izraisīt īslaicīgu acu nogurumu, sausuma sajūtu, galvassāpes vai pārejošu redzes neskaidrību. Tāpēc, ilgstoši lasot vai strādājot ar digitālajām ierīcēm, ir svarīgi regulāri pārtraukt darbu, paskatīties tālumā un mainīt skatiena attālumu.
Lasot, rakstot vai skatoties ekrānā, acij jāfokusējas uz tuvumā esošu objektu. To nodrošina akomodācija – acs lēcas formas pielāgošana, lai attēls veidotos uz tīklenes. Ilgstoši koncentrējot skatienu tuvumā, acu muskuļi un acs optiskā sistēma ilgstoši strādā pastiprinātas slodzes režīmā. Tas var izraisīt īslaicīgu acu nogurumu, sausuma sajūtu, galvassāpes vai pārejošu redzes neskaidrību. Tāpēc, ilgstoši lasot vai strādājot ar digitālajām ierīcēm, ir svarīgi regulāri pārtraukt darbu, paskatīties tālumā un mainīt skatiena attālumu.
Svarīgi!
Acu nogurums pats par sevi nenozīmē, ka acis ir neatgriezeniski bojātas. Arī redzes traucējumu, piemēram, tuvredzības, rašanās nav izskaidrojama tikai ar acu nogurumu. Redzes attīstību ietekmē vairāki faktori, tostarp iedzimtība, acs augšana un apkārtējās vides apstākļi.
3. Digitālās ierīces
Mūsdienās gandrīz ikviens daudz laika pavada skatoties telefonā, planšetē vai datora ekrānā. Var rasties sausuma sajūta, kairinājums, galvassāpes vai īslaicīgs redzes diskomforts. Skatoties ekrānā, cilvēks parasti arī mirkšķina retāk, tāpēc acs virsma var kļūt sausāka. Lai mazinātu acu nogurumu, nepieciešams regulāri pārtraukt darbu tuvumā, paskatīties tālumā un mainīt skatiena attālumu.
Svarīgi!
Ekrānu lietošana pati par sevi nenozīmē, ka redze noteikti pasliktināsies. Svarīgi ir tas, kā un cik ilgi tos lieto, kā arī citi faktori, piemēram, ģenētiskā nosliece un laiks, kas pavadīts ārpus telpām.
4. Laiks ārpus telpām
Bērnībā un pusaudža vecumā acs vēl attīstās. Pētījumi liecina, ka bērniem, kuri vairāk laika pavada ārpus telpām, tuvredzība attīstās retāk. Precīzi iemesli vēl tiek pētīti, taču nozīme var būt dabiskās gaismas intensitātei, kas ietekmē procesus tīklenē un acs augšanas regulāciju. Tāpēc ikdienā ir svarīgi līdzsvarot darbu tuvumā ar laiku ārpus telpām.
5. Ultravioletais starojums
Saules ultravioletais (UV) starojums var kaitēt acīm, jo ilgstoša un intensīva UV starojuma iedarbība palielina noteiktu acu slimību risku. Saulainā laikā acis iespējams aizsargāt ar piemērotām saulesbrillēm un galvassegu ar platāku malu.
6. Uzturs un dzīvesveids
Acu darbībai, tāpat kā visa organisma darbībai, nepieciešams sabalansēts uzturs un pietiekams miegs. Sabalansēts uzturs nodrošina organismu ar vielām, kas nepieciešamas tīklenes, redzes nerva un citu acs struktūru normālai darbībai.
Redzes veselībai nozīmīgi ir dažādi vitamīni. A vitamīns ir nepieciešams normālai redzei, it īpaši nepietiekamā apgaismojumā. To var uzņemt ar olām, piena produktiem un zivīm, bet organisms A vitamīnu var veidot arī no beta-karotīna, kas atrodams burkānos, ķirbjos, saldajos kartupeļos un tumši zaļos lapu dārzeņos. Svarīgi ir arī C un E vitamīni, kā arī minerālvielas, piemēram, cinks, kas piedalās dažādos redzes procesos. Acu veselībai nozīmīgas ir arī dažas omega-3 taukskābes, kas sastopamas treknajās zivīs, riekstos un sēklās.
Nomodā acis nepārtraukti uztver gaismu un attēlus, bet miega laikā tās saņem atpūtu no ilgstošas redzes slodzes. Aizvērtie plakstiņi samazina gaismas iedarbību, bet miega laikā acs virsma var atjaunoties pēc dienas laikā radītā sausuma un kairinājuma. Pietiekams miegs palīdz mazināt acu nogurumu un sausuma sajūtu, kā arī ir svarīgs normālai nervu sistēmas darbībai, kas apstrādā redzes informāciju.