Dzirde ir maņa, kas ļauj uztvert apkārtējā vidē esošās skaņas un orientēties tajā. Dzirdi var ietekmēt slimības, traumas, iedzimti faktori, kā arī ilgstoša vai ļoti skaļa trokšņa iedarbība.
Dzirdes traucējumi ir stāvoklis, kad cilvēks skaņas dzird vājāk nekā parasti. Tās var būt dažādas pakāpes – no nelielām grūtībām saklausīt klusu runu līdz pilnīgam dzirdes zudumam jeb kurlumam.
Dzirdes traucējumi var rasties dažādu iemeslu dēļ:
- nosprostota ārējā auss eja;
- bojāta bungplēvīte;
- vidusausī izveidojies iekaisums;
- bojāti receptori;
- bojāts dzirdes nervs.
Dažiem cilvēkiem dzirdes zudums ir kopš dzimšanas, bet citiem tas attīstās dzīves laikā. Cilvēki ar dzirdes zudumu saziņai var izmantot zīmju valodu – pilnvērtīgu valodu, kurā informācija tiek izteikta ar roku, ķermeņa un sejas kustībām.
Dzirdi var uzlabot ar dzirdes aparātu palīdzību
Vidusauss iekaisums ir iekaisums, kas izveidojies aiz bungplēvītes – vidusausī. Iekaisuma laikā vidusausī var uzkrāties šķidrums, radot spiediena sajūtu un sāpes. Biežākie simptomi ir ausu sāpes, pasliktināta dzirde un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Dažkārt pēc saaukstēšanās vai elpceļu infekcijas iekaisums var attīstīties tāpēc, ka tiek traucēta vidusauss ventilācija. Ja rodas stipras vai ilgstošas ausu sāpes, izdalījumi no auss vai būtiski pasliktinās dzirde, nepieciešams vērsties pie ārsta.
Vidusauss iekaisums pasliktina dzirdi
Bungplēvīte atdala ārējo ausi no vidusauss, tā sāk vibrēt, kad uz to iedarbojas skaņas viļņi. Vibrācijas tiek tālāk pārraidītas uz dzirdes kauliņiem. Bungplēvīte var tikt bojāta infekcijas, ļoti skaļa trokšņa, straujas spiediena maiņas vai mehāniska ievainojuma dēļ. Piemēram, ausī dziļi bāžot vates kociņus vai citus priekšmetu, var savainot bungplēvīti un ārējās auss ejas ādu. Bungplēvītes bojājuma gadījumā var rasties sāpes, dzirdes pasliktināšanās vai troksnis ausī. Nelieli bungplēvītes bojājumi ar laiku sadzīst, tomēr nepieciešams pārbaudīties pie ārsta.
Bungplēvītes bojājumi ietekmē dzirdi
Dzirdi ietekmē apkārtējās vides troksnis. Viens no skaņas avotiem, it īpaši pusaudžiem, ir austiņas. Tomēr pašas austiņas neietekmē nelabvēlīgi dzirdi, svarīgs ir klausīšanās skaļums un ilgums. Ļoti skaļa skaņa, ilgstoši iedarbojoties uz iekšējās auss jutīgajām receptoršūnām, var tās bojāt. Šādi bojājumi var būt neatgriezeniski.
Lai samazinātu dzirdes bojājuma risku, ieteicams klausīties mērenā skaļumā un regulāri ievērot pauzes. Īpaši jāuzmanās trokšņainā vidē, jo tad cilvēks var neapzināti palielināt austiņu skaļumu, lai labāk dzirdētu skaņu.
Austiņu skaļumam nevajadzētu pārsniegt 70 dB
Ja pēc skaļas mūzikas klausīšanās rodas zvanīšana vai džinkstēšana ausīs vai skaņas kādu laiku šķiet apslāpētas, tas liecina, ka dzirde ir bijusi pakļauta lielai slodzei.
Ne tikai mūzika, bet arī ilgstošs apkārtējās vides troksnis var kaitēt dzirdei. Īpaši skaļš vai ilgstošs troksnis var bojāt receptorus, kas uztver skaņas vibrācijas. Trokšņa ietekme var izpausties arī kā troksnis ausīs – skaņas, piemēram, zvanīšana vai džinkstēšana, ko cilvēks dzird bez ārēja skaņas avota. Lai pasargātu dzirdi, svarīgi ir samazināt laiku, ko pavada ļoti trokšņainā vidē, ievērot klusuma pauzes un nepieciešamības gadījumā izmantot dzirdes aizsardzības līdzekļus, piemēram, ausu aizbāžņus vai aizsargaustiņas.
Koncertos vai vietās, kur ir paaugstināts troksnis, nepieciešams lietot ausu aizsarglīdzekļus
Lai cilvēks spētu saglabāt līdzsvaru un orientēties telpā, nepieciešama ne tikai redze, bet arī īpaša līdzsvara sistēma iekšējā ausī – vestibulārais aparāts, kas uztver galvas kustības un stāvokļa izmaiņas. Kopā ar redzi un informāciju no muskuļiem un locītavām vestibulārais aparāts palīdz smadzenēm noteikt, kur atrodas ķermenis telpā un kā tas kustas.
Bērnībā nervu sistēma un kustību prasmes vēl attīstās, tādēļ bērns, kustoties, iegūst arvien vairāk informācijas par to, kā ķermenis reaģē uz kustībām un kā saglabāt stabilu stāvokli. Rāpošana, staigāšana, skriešana, lēkšana, kāpelēšana un citas kustības palīdz pilnveidot līdzsvara, koordinācijas un telpiskās orientācijas prasmes. Tāpēc bērna vēlme kustēties un izmēģināt dažādas kustības ir dabiska attīstības daļa. Piemēram, kāpelējot bērns mācās saglabāt līdzsvaru, mainīt ķermeņa stāvokli un koordinēt roku un kāju kustības.
Bērniem ir ļoti svarīga iespēja rāpties un kāpelēt, lai attīstītu vestibulāro aparātu
Vestibulārās sistēmas darbību var ietekmēt iekšējās auss slimības, galvas traumas, dažas infekcijas un citi veselības traucējumi. Dažkārt līdzsvara traucējumi rodas arī tāpēc, ka tiek ietekmētas nervu sistēmas daļas, kas apstrādā informāciju no vestibulārā aparāta. Ja tiek traucēta vestibulārā aparāta vai ar to saistīto nervu sistēmas daļu darbība, cilvēkam var būt:
- grūtības saglabāt līdzsvaru;
- reibonis vai sajūta, ka apkārtējā vide griežas;
- nestabilitātes sajūta ejot;
- slikta dūša, īpaši kustoties;
- grūtības precīzi koordinēt kustības;
- grūtības orientēties telpā.
Jūrasslimība ir traucējums, kas rodas, cilvēkam atrodoties šūpojošā laivā vai kuģī - smadzenes saņem atšķirīgu informāciju no līdzsvara orgāna iekšējā ausī un redzes orgāna. Piemēram, līdzsvara orgāns uztver kuģa šūpošanos, bet, skatoties uz nekustīgu kajītes sienu, acis signalizē, ka apkārtējā vide ir stabila. Šī informācijas neatbilstība var izraisīt nelabumu, reiboni, galvassāpes, aukstus sviedrus un dažkārt arī vemšanu. Simptomus var mazināt, atrodoties svaigā gaisā, skatoties uz horizontu un izvairoties no lasīšanas vai ekrānu lietošanas kustības laikā.