Ožas un garšas receptori ir ķīmiskie receptori, kas uztver gaisā vai siekalās esošās vielas. Receptori uztver kairinājumu un pārvērš to nervu signālā, ko smadzenes interpretē kā noteiktu smaržu vai garšu. Receptoru darbību var ietekmēt gan slimības un infekcijas, gan traumas, dažādas ķīmiskas vielas un citi faktori. Ietekme uz receptoru darbību var būt gan īslaicīga, gan ilglaicīga.
Ožas izjūta var samazināties, ja gaisā esošās smaržas nevar nokļūt līdz receptoriem - ir bloķēta piekļuve ožas receptoriem deguna dobumā. Piemēram, iesnu laikā deguna gļotāda pietūkst, izdalās vairāk gļotu. Smaržas molekulām šādā situācijā ir grūtāk nokļūt līdz ožas receptoriem.
Ir situācijas, kad tiek bojāti receptori vai ar tiem saistītie nervaudi, piemēram, ieelpojot ļoti kairinošas vielas, gūstot ķīmisko apdegumu. Arī dažas infekciju slimības var bojāt pašus receptorus vai nervus. Tādā gadījumā receptori neuztver smaržu, informācija nenonāk smadzenēs.
Ožas zudumu ietekmē bojāti receptori
Ožas uztveres maiņas var būt dažādas:
- Cilvēks patīkamu smaržu sāk uztvert kā nepatīkamu (parosmija), piemēram, banāna izdalītais aromāts atgādina puvušu olu aromātu, nevis ierasto banānu smaržu.
- Cilvēks vispār nespēj uztver smaržu (anosmija), piemēram, nejūt ēdiena smaržu, to ēdot.
- Cilvēks jūt aromātu bez jebkāda aromāta avota (fantosmija), piemēram, mājā ar aizvērtiem logiem jūt auto izplūdes gāzu smaku, lai gan šāda smaka nav iespējama.
Covid-19 izraisīja bojājumus šūnās, kas saistītas ar ožas receptoriem, kā arī daļai cilvēku ietekmēja nervus un smadzenes, tādējādi izraisot īsākus vai garākus periodus ar ožas zudumiem vai izmainītu uztveri par konkrētās vielas smaržu un līdz ar to arī garšu. Tomēr precīzi mehānismi, kādēļ šī slimība izraisīja to, ka piemēram, piparmētru tēja šķietami smaržo pēc pelējuma vai ožas izjūta pazuda pavisam, nav izprasti.
Garšas receptorus var ietekmēt:
- mēles un mutes dobuma iekaisums;
- ļoti karsts ēdiens vai dzērieni;
- dažas ķīmiskas vielas;
- medikamenti u. c. faktori.
Ja tiek bojātas garšas kārpiņas, garšas sīpols vai paši garšas receptori, ēdienā esošo ķīmisko vielu uztveršana var būt apgrūtināta vai neiespējama. Tādā gadījumā garšas sajūta var pavājināties vai vispār izzust. Parasti garšas kārpiņu šūnas laika gaitā atjaunojas, ja nav nodarīts neatgriezenisks bojājums. Piemēram, cilvēkam iedzerot ļoti, ļoti karstu dzērienu, mēles gļotāda un garšas kārpiņas iegūst termisku bojājumu. Šūnas tiek bojātas, receptoru darbība ir traucēta, tāpēc pēc pamatīgas mēles applaucēšanas garša kādu laiku var šķist vājāka vai izmainīta. Ja bojājums ir neliels, garšas kārpiņu šūnas parasti atjaunojas un garšas sajūta pakāpeniski normalizējas.
Iesnas ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēkam uz laiku pavājinās garšas un ožas uztvere. Iesnu gadījumā deguna gļotāda pietūkst un deguna ejas var būt nosprostotas. Tādēļ smaržas molekulām ir grūtāk nokļūt līdz ožas receptoriem. Ēdiena garšas uztverē ļoti liela nozīme ir ožai. Košļājot ēdienu, tā gaistošās vielas nonāk deguna dobuma augšdaļā un kairina ožas receptorus. Smadzenes apvieno informāciju no garšas un ožas receptoriem, tāpēc ēdiena garša jeb garšas kopējā sajūta kļūst daudz vājāka, ja oža ir traucēta.
Smēķējot (gan parastās, gan elektroniskās) cigaretes, cilvēks saskaras ar tabakas dūmiem, kas satur daudzas ķīmiskas vielas, kas kairina un bojā deguna un mutes dobuma audus. Ilgstoša smēķēšana var pasliktināt ožas receptoru darbību, tāpēc smaržas var kļūt grūtāk uztveramas. Dūmi un to sastāvdaļas ietekmē arī mēles un mutes dobuma audus, un var pavājināties garšas uztvere. Tādēļ smēķētājam ēdiena garša un smarža var šķist mazāk izteikta. Pārtraucot smēķēšanu, ožas un garšas uztvere daļēji vai pilnībā var uzlaboties, lai gan atjaunošanās ilgums dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs.
Tauste ļauj uztvert pieskārienu, spiedienu, vibrāciju, temperatūru un sāpes. Šo informāciju uztver dažādi receptori ādā un dziļākos audos. Taustes sajūta ir svarīga gan apkārtējās vides izzināšanai, gan drošībai. Piemēram, pieskaroties karstam priekšmetam, receptori uztver temperatūru un sāpes, un cilvēks ātri atrauj roku. Taustes traucējumi var izpausties kā:
- samazināta jutība;
- pastiprināta jutība;
- nejutīgums;
- tirpšana;
- neparastas sajūtas.
Taustes sajūta var mainīties, ja tiek bojāti jušanas nervi, kas pārraida informāciju no receptoriem uz muguras smadzenēm un smadzenēm. Piemēram, pēc rokas traumas vai ilgstoša nerva nospieduma var rasties nejutīgums, tirpšana vai samazināta jutība. Tad cilvēks pieskārienu var sajust vājāk vai noteiktā ādas vietā to gandrīz nejūt.
Ja tirpšana ir regulāra, nepieciešams vērsties pie ārsta
Dažkārt jutība var būt arī pastiprināta. Pat viegls pieskāriens var šķist nepatīkams vai sāpīgs. Tas var notikt, ja ir traucēta nervu darbība. Taustes traucējumu gadījumā cilvēkam var būt grūtāk arī noteikt, vai priekšmets ir karsts, auksts, ass, raupjš vai gluds.
Ādas apdegumi ir plaši un dziļi bojāti gan ādas virsējie slāņi, gan arī dziļākie ādas audi. Tiek zaudēta daļa ādas aizsargbarjeras, tāpēc organisms vieglāk zaudē ūdeni un siltumu, kā arī palielinās infekcijas risks. Ja apdegums ir ļoti dziļš, var tikt bojāti arī asinsvadi, nervu šķiedras un receptori, tāpēc bojātajā vietā var būt traucēta pieskāriena, temperatūras un sāpju uztvere. Plašu apdegumu gadījumā organisms var zaudēt spēju pietiekami labi regulēt ķermeņa temperatūru un uzturēt šķidruma līdzsvaru. Tāpēc smagi apdegumi var būt dzīvībai bīstami un nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Smagi apdegumi ir ļoti bīstami dzīvībai
Sāpes bieži uztver kā kaut ko nepatīkamu, tomēr tām ir ļoti svarīga aizsargfunkcija. Tās signalizē, ka organismā vai tā apkārtnē kaut kas var būt kaitīgs. Retos gadījumos cilvēkam var būt iedzimts stāvoklis, kura dēļ sāpju sajūta ir ļoti vāja vai tās nav vispār. Šādā gadījumā cilvēks var nepamanīt apdegumu, brūci, lūzumu vai citu audu bojājumu.
Svarīgi!
Oža, garša un tauste nav tikai maņas, kas palīdz izbaudīt apkārtējo pasauli. Tās arī palīdz organismam atpazīt iespējamas briesmas un pasargāt sevi no ievainojumiem.