Muskuļi ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Cilvēka ķermenī ir apmēram \(650\) skeleta muskuļi.
Muskuļu svars sastāda \(40-50\) no ķermeņa svara.
Cilvēka ķermenī ir apmēram \(650\) skeleta muskuļi.
Muskuļu svars sastāda \(40-50\) no ķermeņa svara.
Cilvēka organismā muskuļiem ir svarīga loma:
1. Ar muskuļu palīdzību cilvēks pārvieto ķermeni telpā.
2. Muskuļi nodrošina gaisa kustību elpošanas ceļos (muskuļi starp ribām un diafragma nodrošina elpošanu).
3. Vēderpreses muskuļi amortizē triecienu - tā pasargājot vēderdobuma orgānus.
4. Kakla muskulatūra aizsargā kaklā esošos asinsvadus.
5. Skeleta muskulatūra piedalās ķermeņa ārējā skeleta un formas veidošanā.
Muskulim no ārpuses pa vidū atrodas muskuļa vēderiņš, bet abos galos – cīpslas.
Muskulis ar cīpslām
Katrs skeleta muskulis sastāv no daudzām muskuļšķiedrām, kas veidojās, saplūstot daudzām daudzkodolu šūnām. Muskuļšķiedras apvienojas muskuļškiedru kūlīšos. Muskuļi ir piesaistīti pie kauliem ar cīpslām. Fascijas ir kolagēna saturoši saistaudi, kas apņem katru muskuli un muskuļu šķiedras.
Muskuļa uzbūve
Kad muskuļi saraujas, tie saīsinās. Katrā muskuļšķiedrā ir mikroskopiski pavedieni - miofibrillas ar gaišām un tumšām joslām. Muskulim saraujoties, joslas pārklājas - it kā sabīdās.
Muskuļi var tikai sarauties, bet nevar izstiepties. Līdz ar to ir nepieciešams, lai skeleta muskuļi darbotos pāros.
Muskuļi var tikai sarauties, bet nevar izstiepties. Līdz ar to ir nepieciešams, lai skeleta muskuļi darbotos pāros.
Viens āra muskulis locītavu saliec un tuvina locekli ķermenim. Otrs - locītavu iztaisno un locekli atliec.
Rokas saliekšana un atliekšana
Rokas saliekšana
1. Saraujas augšdelma divgalvainais muskulis (bicepss).
2. Atslābst augšdelma trīsgalvainais muskulis (tricepss).
1. Saraujas augšdelma divgalvainais muskulis (bicepss).
2. Atslābst augšdelma trīsgalvainais muskulis (tricepss).
Rokas atliekšana
1. Saraujas augšdelma trīsgalvainais muskulis (tricepss).
2. Atslābst augšdelma divgalvainais muskulis (bicepss).
1. Saraujas augšdelma trīsgalvainais muskulis (tricepss).
2. Atslābst augšdelma divgalvainais muskulis (bicepss).
Muskuļu darbam ir vajadzīga enerģija. Enerģiju muskuļi saņem no uzturvielām, oksidējot glikozi ar skābekli, ko piegādā asinis.
Ja muskuļi ilgstoši saraujas, var rasties muskuļu nogurums. Muskuļiem var trūkt skābekļa un tā rezultāta rodas pienskābe, kas traucē muskuļu darbību. Lai atjaunotos muskuļu darbaspējas, muskuļiem ir jāatpūšas un jāsaņem daudz skābekļa.
Ja muskuļi ilgstoši saraujas, var rasties muskuļu nogurums. Muskuļiem var trūkt skābekļa un tā rezultāta rodas pienskābe, kas traucē muskuļu darbību. Lai atjaunotos muskuļu darbaspējas, muskuļiem ir jāatpūšas un jāsaņem daudz skābekļa.
Cilvēka ķermenī izšķir galvas, kakla, rumpja, roku un kāju muskuļus.
Skeleta muskuļi ir dažādi gan pēc formas – garie, īsie, platie, gan pēc uzdevumiem organismā – saliecēji, atliecēji, grozītāji, gan pēc šķiedru formas un veidojuma tajos:
Skeleta muskuļi ir dažādi gan pēc formas – garie, īsie, platie, gan pēc uzdevumiem organismā – saliecēji, atliecēji, grozītāji, gan pēc šķiedru formas un veidojuma tajos:
- Skeleta jeb šķērssvītru muskulatūra pilda ķermeņa balsta un kustību funkcijas. To darbību spējam kontrolēt. Pateicoties skeleta šķērssvītru muskulatūrai mēs varam kustēties, pārvietoties, sarunāties.
- Gludie muskuļi atrodas gremošanas, elpošanas un citu orgānu sienās, asinsvados u.c. Gludo muskuļu darbība nav pakļauta mūsu gribai. To veiktās kontrakcijas nodrošina elpošanu, sekrēciju, dažādus refleksus. Šie procesi notiek autonomi un neprasa mūsu apzinīgo līdzdalību.
- Sirds muskulis arī stādā autonomi un nav pakļauts mūsu gribai. Šie muskuļi atrodas tikai sirdī.
Muskuļi var veikt statisku un dinamisku darbu. Dinamisks muskuļu darbs notiek, kad notiek kustība (cilvēks skrien, paceļ smagumus, peld). Statisks darbs ir muskuļu darbs piespiestā pozā, kad kustība nenotiek (cilvēks tur smagumu, stāv nemainīgā pozā). Veicot statisko darbu, muskuļi nogurst ātrāk.
Cilvēka ķermeņa muskuļi