2. Dzīvības pamatpazīmes

Kas ir tas, kas veido dzīvību? Kā var pateikt, ka viena lieta ir dzīva, bet cita nav? Ir pārsteidzoši grūti izdomāt vienkāršu dzīvības aprakstu. Lai noskaidrotu, kas ir unikāli raksturīgs dzīvajiem organismiem, ir jāveido īpašību saraksts jeb dzīvības pazīmes. Būt dzīvam nozīmē būt nepārtrauktā attīstībā un kustībā. Savukārt, lai kustētos, dzīvajam organismam ir nepieciešama enerģija.

 

1. Elpošana ir skābekļa uzņemšana un ogļskābās gāzes izdalīšana.

2. Barošanās ir barības vielu un ūdens uzņemšana.

3. Vielu izvadīšana ir process, kad no organisma tiek izvadīts liekais ūdens, neizmantotās barības vielas, sāļi, ogļskābā gāze.

4. Kustība - spēja pārvietoties.

5. Kairināmība – organisma spēja reaģēt uz vides pārmaiņām.

6. Šūnu uzbūve ir īpašība, ka jebkuru dzīvo organismu veido šūna (vienšūnas organismi ir baktērijas, raugi) vai daudzas šūnas. Izņēmums ir vīrusi, kuriem ir dzīva organisma īpašības tikai tad, ja tie atrodas citā dzīvā organismā.

7. Augšana un attīstība ir organisma masas un izmēru palielināšanās, pieaugot šūnu skaitam. Visi organismi ar laiku noveco un mirst.

8. Vairošanās ir process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību.

9. Spēja evolucionēt ir spēja mainīties, pielāgoties mainīgai videi.

Salīdzināsim dzīvnieku un augu dzīvības pazīmju izpausmes!  

 

Dzīvības pazīme	Brūnais lācis	Ārstniecības pienene
Elpošana	Dzīvniekiem elpošanai bieži ir pielāgoti orgāni vai veselas elpošanas sistēmas. Lācis ieelpo skābekli un izelpo ogļskābo gāzi. Lācis elpo ar plaušām.	Pienene uzņem skābekli un izdala ogļskābo gāzi ar visu virsmu - stumbru un lapām.
Barošanās	Dzīvnieki nespēj paši veidot barības vielas, viņi tās uzņem, barojoties ar citiem organismiem. Lāči ir visēdāji. Tie ēd dažādus augus, ogas, asnus, sēnes, augļus, kā arī gaļu, zivis, olas, kukaiņus un grauzējus.	Enerģiju augi iegūst paši. Pienene veido (sintezē) barības vielas no ogļskābās gāzes un ūdens, izmantojot Saules gaismu. Šīs organiskās vielas izmanto pats augs un visas pārējās dzīvās būtnes.
Vielu izvadīšana	Dzīvnieki ļoti aktīvi uzņem un arī aktīvi izvada vielas. Lāčiem ir nieres, urīnpūslis, un urīnizvadkanāls. Izvadītais urīns satur lieko ūdeni, neorganiskos sāļus. Ādā sviedru dziedzeri izdala sviedrus.	Speciālu izvadorgānu augiem nav. Pienene izvada lieko ūdeni caur lapām.
Kustība	Daudziem dzīvniekiem ir labi attīstīta balsta un kustību sistēma. Lāčiem ir stipri attīstītas kājas, tie spēj pārvietoties garās distancēs.	Augiem atšķirībā no dzīvniekiem nav raksturīgas straujas kustības. Pienene noliecas gaismas virzienā.
Kairināmība	Lāčiem ir maņu orgāni - acis, ausis, āda, deguns, mēle. Lācis dzird, redz, jūt un var saost apkārt esošos objektus.	Ja pienene atrodas ēnā, tad auga virsējās daļas stiepsies Saules gaismas virzienā.
Šūnu uzbūve	Lācis ir daudzšūnu organisms, kas sastāv no dzīvnieku šūnām.	Pienene ir daudzšūnu organisms, kas sastāv no augu šūnām.
Augšana un attīstība	Lācis var sasniegt 100-680 kg lielu svaru, dzīvo apmēram līdz 30-50 gadiem.	Augi mēdz būt viengadīgi vai daudzgadīgi. Pienene ir daudzgadīgs augs. Pienene ir neliela 10-45 cm augsts lakstaugs.
Vairošanās	Dzīvnieki lielākoties vairojas pārojoties (Ir tikai daži izņēmumi, piemēram, hidra). Jaunais organisms attīstās no apaugļotas olšūnas.	Pienenes auglis – sēklenis – attīstās no vienkāršas sēklotnes par mazu viensēklas augli. Taču daudzi augi spēj vairoties arī ar citiem saviem orgāniem, piemēram, zemene var vairoties ar stīgām.
Spēja evolucionēt	Dzīvniekiem evolūcijas gaitā parādījās ļoti daudzi pielāgojumi. Brūnais lācis ir pielāgojies ziemas migai. Pirms ziemas snaudas lācis pieaudzē līdz pat 200 kg tauku. Snaudas laikā ķermeņa temperatūra pazeminās no 37 grādiem līdz 30 grādiem un palēninās vielmaiņa.	Arī augi evolūcijas gaitā pielāgojas mainīgai videi. Pienenei izveidojās sēkliņas lidpūka, ar kuras palīdzību tā var aizlidot līdz pat 10 km tālu. Pienenei ir salikts zieds, kas pievilina bites un palīdz veiksmīgi apputeksnēties.

 

Pretstatā dzīvajiem organismiem, nedzīvas lietas var atspoguļot atsevišķas, bet ne visas dzīvības pazīmes. Piemēram, sniega pārslu kristāliem ir noteikta uzbūve, tās nav šūnas, un, lai arī tās var pieaugt, sniega pārslām tomēr neatbilst citas dzīvības pazīmes. Uguns var pieaugt, vairoties, pastiprināties, radot jaunus degšanas apvidus. Tomēr uguns nav šūna, tā ir neorganizēta, tā neuztur līdzsvaru, un tai trūkst nepieciešamās vairošanās informācijas, lai piemērotos esošajai videi.