Dzīvo organismu grupēšana pēc līdzīgām pazīmēm bija sistemātikas sākums, ko ieviesa Kārlis Linnejs 18. gadsimtā. Viņa darbā bija aprakstīti binārās nomenklatūras un organismu klasifikācijas pamati. Binārā nomenklatūra ir sugai piešķirts unikāls zinātnisks nosaukums, kas sastāv no divām daļām. Viena daļa ir ģints nosaukums un otrs - sugas epitets. Piemēram, Ārstniecības pienene (Taraxacum officinale). Ģints - pieneņu un epitets - ārstniecības. Linnejs iedalīja visus organismus dzīvnieku un augu valstīs.
Katrs organisms, ko mēs redzam savā apkārtnē, bioloģijā tiek dēvēts par indivīdu.
Indivīds ir dažādu dzīvības formu (augi, dzīvnieki, sēnes) pamatvienība.
Piemēram, liepa, kas aug parkā. Arī katrs cilvēks ir indivīds. Katram indivīdam piemīt savas individuālas īpašības. Tomēr daudzi indivīdi ir savstarpēji līdzīgi, piemēram, visas pienenes. Tās nevar sajaukt ar rozēm. Tās atšķiras tāpēc, ka pieder dažādām sugām.
Suga ir indivīdu kopa, kam ir līdzīga uzbūve un kas spēj savā starpā vairoties, dodot auglīgus pēcnācējus. Suga ir sistemātikas pamatvienība bioloģijā.
Viena pienene ir indivīds
Suga Ārstniecības pienene
Dažādas sugas pēc līdzīga dzīves veida, barošanās un dzīves vides var apvienot lielākās grupās. Grupas (sistemātikas vienības) sauc par taksoniem. To iedalījums atšķiras augiem un dzīvniekiem.
Brūnā lāča un Ārstniecības pienenes sistemātiskā piederība:
Svarīgi!
Organismu iedalījums atspoguļo sava laikmeta zināšanas, tāpēc sistemātika ir mainīga.
Linnejs ieviesa tikai divas valstis, jo viņam nebija iespēju izpētīt visu mikropasauli un saredzēt visas atšķirības. Šobrīd lielākā daļa zinātnieku piekrīt izveidotajai 1969. gadā Roberta Vitakera klasifikācijai.
Kas ir valsts bioloģijā? Bioloģisko valstu sistēma ir veids, kā zinātne klasificē dzīvās būtnes pēc to senčiem. Tas nozīmē, ka visām sugām, kas veido šīs piecas lielās grupas, ir kopīgi priekšteči.
Svarīgi!
Vitakera klasifikācija visus dzīvos organismus iedala 5 valstīs (karalistēs): monēru, protistu, sēņu, augu un dzīvnieku.
Vitakera klasifikācija
