Mūzikls ir skatuves mākslas žanrs, kurā apvienojas aktierspēle, mūzika, dziedāšana un arī deja. Atšķirībā no daudzām teātra izrādēm, mūziklā dziesmas nav tikai priekšnesuma papildinājums – tās palīdz stāstīt stāstu, atklāt varoņu raksturus un jūtas, kā arī virzīt sižetu uz priekšu.
Mūziklos bieži nozīmīga loma ir arī horeogrāfijai. Interesanti – ja mūziklā nav iekļautas dejas, to nevar saukt par mūziklu. Tādā gadījumā to pareizāk būtu dēvēt par muzikālu izrādi.
Horeogrāfija ir deju un kustību izveidošana un sakārtošana priekšnesumam. Tā nosaka, kā izpildītāji kustas uz skatuves, kādus soļus un kustības veic, kur atrodas un kā kustas kopā ar citiem. Dejas un kustības izdomā horeogrāfs.
Mūzikls kā žanrs Latvijā sāka nostiprināties 20. gadsimta otrajā pusē, īpaši 20. gs. 70.–80. gados. Tā attīstību ietekmēja Rietumu mūzikli, rokmūzika, kā arī latviešu muzikālā teātra un operetes tradīcijas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūzikli kļuva vēl populārāki.
Latviešu mūziklos bieži izmantoti latviešu literatūras darbi, vēsturiski notikumi un nacionālas tēmas. Daļai darbu ir izteikta rokmūzikas ietekme.
Mūzikls ir viens no populārākajiem skatuves mākslas veidiem pasaulē. To izrāda teātros, koncertzālēs un pat kino.
Mūziklā parasti ir:
- ievads, kas iepazīstina ar varoņiem un notikuma vietu;
- dialogi, kuros attīstās sižets;
- solo – dziesmas un dziedājumi, kur varonis atklāj savas domas un jūtas;
- dueti un ansambļi, kuros dzied vairāki tēli;
- kora ainas;
- deju priekšnesumi, kas papildina stāstu;
- fināls, kurā atrisinās galvenie notikumi.
Mūzikls radās 20. gadsimta sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs, īpaši Brodvejā. Brodvejas teātris ir jebkura veida teatrāls uzvedums kādā no 40 profesionālajiem teātriem ar vairāk nekā 500 sēdvietām Ņujorkā. Vēlāk tas kļuva populārs arī Londonas Vestendā un citur pasaulē. Brodvejas izrādes var būt gan oriģināli mūzikli, gan arī darbi, kuru pamatā ir filmas, grāmatas vai citi stāsti. Piemēram, Brodvejā tiek izrādīti tādi pazīstami mūzikli kā Karalis Lauva, Aladins, Kaķi, Operas spoks.
1. attēls: Mūzikla "Aladins" reklāma Brodvejā
"Operas spoks" (The Phantom of the Opera) ir viens no pasaulē pazīstamākajiem mūzikliem. Tā mūzikas autors ir britu komponists Endrū Loids Vēbers (Andrew Lloyd Webber). Mūzikla pamatā ir franču rakstnieka Gastona Lerū (Gaston Leroux) 1910. gadā publicētais romāns Le Fantôme de l'Opéra. Mūzikla pirmizrāde notika 1986. gadā Londonā, Vestendas Her Majesty’s Theatre. 1988. gadā mūzikls nonāca arī Brodvejā Ņujorkā un kļuva par vienu no veiksmīgākajiem mūzikliem teātra vēsturē.
2. attēls: Skats no Endrū Loida Vēbera mūzikla "Operas spoks"
3. attēls: Mūzikla "Operas spoks" aktieru grupa pirms izrādes Brazīlijā
“Operas spoka” mūzikā apvienotas mūzikla, operas un populārās mūzikas iezīmes. Īpaša nozīme ir spēcīgām melodijām, orķestra skanējumam un dramatiskajiem kontrastiem. Atsevišķi muzikālie motīvi atkārtojas un palīdz raksturot tēlus un notikumus.
Starp pazīstamākajiem skaņdarbiem ir "The Phantom of the Opera", "The Music of the Night", "Think of Me" un "Masquerade".
Viens no atpazīstamākajiem mūzikla simboliem ir Operas spoka baltā maska.
Starp pazīstamākajiem skaņdarbiem ir "The Phantom of the Opera", "The Music of the Night", "Think of Me" un "Masquerade".
Viens no atpazīstamākajiem mūzikla simboliem ir Operas spoka baltā maska.
Atsauce:
The Shows Must Go On! (17.05.2020.), "Memory" Elaine Paige, Cats The Musical [video], YouTube
1. attēls: Mulevich / Shutterstock.com
2. attēls: OSCAR GONZALEZ FUENTES / Shutterstock.com
3. attēls: BW Press / Shutterstock.com