Mūzikls "Meža gulbji" (1995) ir muzikāla poēma divos cēlienos pēc dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena (Hans Christian Andersen) pasakas "Meža gulbji" (De vilde svaner) motīviem, mūzikas autors ir Raimonds Pauls, libreta un dziesmu vārdu autore – Māra Zālīte.
Librets — ir literārais pamats laicīgajiem vai reliģiska satura mūzikas darbiem
Libretists — ir libreta autors. Libretists sadarbojas ar komponistu, lai teksts un mūzika kopā veidotu vienotu skatuves darbu. Dažreiz komponists pats ir arī sava darba libreta autors.
Ilustrācija H. K. Andersena pasakai "Meža gulbji"
Dāņu rakstnieka H. K. Andersena literārā pasaka "Meža gulbji" (1838) vēsta par princesi Elīzu, kura izglābj savus 11 brāļus no ļaunas karalienes burvestības. Apburtie prinči dienā lido kā gulbji, bet naktī pārvēršas atkal par cilvēkiem. Lai viņus atburtu, māsai Elīzai jānopin nātru krekli, ievērojot klusuma zvērestu. Elīzas skaistums savaldzina jauno princi, kurš piedāvā roku un sirdi mēmajai meitenei. Viņa pēc nātru vākšanas kapsētā tiek apsūdzēta burvestībās, bet izglābjas no sārta, un brāļi atgūst cilvēku izskatu.
Mūziklam "Meža gulbji" Raimonds Pauls sacerējis vairākas spilgtas un melodiskas dziesmas, kas kļuva populāras arī ārpus izrādes. Pazīstamākās no tām ir "Kad man maziņam" (Vecais zābaciņš), "Kamēr svecītes deg" un "Vienpadsmit priecīgu smaidu". Šīs dziesmas parāda Raimondam Paulam raksturīgo spēju savienot skatuves stāstījumu ar spilgtām, atmiņā paliekošām melodijām. Īpašs notikums bija mūzikla pirmā izrāžu sērija 1995. gadā, kad pie klavierēm bija pats Raimonds Pauls. Tas izrādēm piešķīra īpašu skanējumu un ļāva skatītājiem dzirdēt komponista mūziku viņa paša izpildījumā.
Atsauce:
Daiga Mazvērsīte "Meža gulbji", enciklopedija.lv.