"Simetrija (grieķu val. symmetria) - spēja pareizi un proporcionāli izvietot veselā daļas attiecībā pret centru vai simetrijas asi.
 Jūras anemones |  Tauriņi |
 Sniegpārsla |  Ainava. Atspulgi |
Dabā izplatītā simetrija (kreisā un labā cilvēka sejas un ķermeņa puse, zieds, kristāls u.c.) bija pamatā ornamenta daudzveidībai, arhitektūras ansambļa kompozīcijai, pilsētbūvniecībai."1
Mākslā lieto terminu "simetriskais līdzsvars" (reizēm - "formālais līdzsvars"). "Simetriskā līdzsvara gadījumā atsevišķas mākslas darba daļas (elementi un to kārtojumi telpā vai plaknē) ir simetriskas pret simetrijas centru, plakni vai asi. Lineārā simetrija ir populārs līdzsvarošanas veids, piemēram, arhitektūrā, radiālā simetrija - dekoratīvajā mākslā u.c. mākslas veidos."2
Simetrija arhitektūrā (piemēri)
Kā simetrijas piemērus arhitektūrā varētu minēt dažādu kultūru piramīdas (piemēram, Senā Ēģipte, Maiji). Piramīdu plaknes izvietotas simetriski attiecībā pret centru, bet Maiju piramīdai uz visām to veidojošām plaknēm simetriski attiecībā pret centru izvietotas kāpnes.
Klasisks simetrijas paraugs ir arī sengrieķu templis Partenons, kura kolonnas, kas veic balsta funkcijas, izvietotas simetriski attiecībā pret tempļa centru.
Simetrija vērojama Agras mauzoleja Tadžmahals plānojumā, mauzoleju veidojošo elementu izkārtojumā. Arī viduslaiku katedrālēs vērojama simetrija - zvanu torņu, logu un durvju, kā arī dekoratīvo elementu izvietojumā.
Interesants simetrijas paraugs ir Villa Rotonda, būvēta 16.gadsimtā. Aplūkojot ēkas fasādi no četrām debespusēm, tā ir identiska, elementi izvietoti simetriski attiecībā pret centru. Simetrija vērojama arī dekoratīvo skulptūru izvietojumā.
Mākslā lieto terminu "simetriskais līdzsvars" (reizēm - "formālais līdzsvars"). "Simetriskā līdzsvara gadījumā atsevišķas mākslas darba daļas (elementi un to kārtojumi telpā vai plaknē) ir simetriskas pret simetrijas centru, plakni vai asi. Lineārā simetrija ir populārs līdzsvarošanas veids, piemēram, arhitektūrā, radiālā simetrija - dekoratīvajā mākslā u.c. mākslas veidos."2
Simetrija arhitektūrā (piemēri)
Kā simetrijas piemērus arhitektūrā varētu minēt dažādu kultūru piramīdas (piemēram, Senā Ēģipte, Maiji). Piramīdu plaknes izvietotas simetriski attiecībā pret centru, bet Maiju piramīdai uz visām to veidojošām plaknēm simetriski attiecībā pret centru izvietotas kāpnes.
Klasisks simetrijas paraugs ir arī sengrieķu templis Partenons, kura kolonnas, kas veic balsta funkcijas, izvietotas simetriski attiecībā pret tempļa centru.
Simetrija vērojama Agras mauzoleja Tadžmahals plānojumā, mauzoleju veidojošo elementu izkārtojumā. Arī viduslaiku katedrālēs vērojama simetrija - zvanu torņu, logu un durvju, kā arī dekoratīvo elementu izvietojumā.
Interesants simetrijas paraugs ir Villa Rotonda, būvēta 16.gadsimtā. Aplūkojot ēkas fasādi no četrām debespusēm, tā ir identiska, elementi izvietoti simetriski attiecībā pret centru. Simetrija vērojama arī dekoratīvo skulptūru izvietojumā.
 Ēģipte. Faraona Khafra piramīda Faraona valdīšanas laiks - 2558.-2532.g.p.m.ē. |  Meksika. Maiju templis Čičenicā 9.-12.gs. |
 Grieķija. Dievietes Atēnas templis Partenons 447.-431.g.p.m.ē. |  Indija, Agra. Mauzolejs Tadžmahals 1632 - 1653 |
 Francija. Reimsas katedrāle 13.gs. |  Itālija. Villa Rotonda 1551 - 1567 |
Simetrija mākslā (piemēri)
Cilvēka ķermeņa proporcijas, to simetriju pamatoja izcilais Renesanses mākslinieks un izgudrotājs Leonardo da Vinči (zīmējums "Vitrūvija cilvēks"). Glezniecībā simetrija vērojama, piemēram, klasicisma pārstāvju darbos (Nikolā Pusēns "Arkādija gani"). Simetrijas princips tiek ievērots arī modernajā mākslā, piemēram, Ričarda Anuškēviča opārta paraugā "Harmonija" elementi izkārtoti simetriski attiecībā pret darba centru.
Viduslaiku katedrāļu vitrāžām - loga rozēm raksturīga radiālā simetrija (vitrāžu veidojošās līdzīgas daļas atiet no centra vienmērīgi uz visām pusēm, piemēram - Reimsas katedrāles loga roze).
Lietišķajā mākslā simetrija tiek ievērota, piemēram, persiešu paklāju izgatavošanā (dekoratīvie elementi abās paklāja pusēs vienmērīgi izkārtoti attiecībā pret centrālo asi), vai arī Havaju salu iedzīvotāju segu izgatavošanā, kas darinātas auduma aplikācijas tehnikā.
 Leonardo da Vinči Vitrūvija cilvēks, 15.gs. |  Nikolā Pusēns "Arkādija gani", 17.gs. |
 Reimsas katedrāle Vitrāža, 13.gs. |  Persiešu paklāja fragments |
 Ričards Anuškēvičs Harmonija, 20.gs. |  Havaju salas Segas fragments |
Tiek lietots arī tāds termins kā "aptuvenā simetrija". Šajā gadījumā "simetrijas ass optiski vēl ir jūtama, taču absolūtas metriskās vienādības tās abās pusēs vairs nav. Aptuvenā simetrija var izraisīt nenoteiktības un neskaidrības efektu un līdz ar to domu, ka skaidrību ienestu kompozīcijas neliels pārveidojums."2
Leonardo da Vinči "Svētais Vakarēdiens", 15.gs.
Elementi abpus simetrijas asij atšķiras pavisam nedaudz.
Mākslas darbos simetrija rada līdzsvara iespaidu, kompozicionālo vienotību. Šādas kompozīcijas šķiet svinīgas, smagnējas, statiskas.
Simetrija bija iecienīts kompozīcijas princips arhitektūrā, lietišķajā mākslā līdz pat 19.gadsimta otrajai pusei.
Mākslas darbos simetrija rada līdzsvara iespaidu, kompozicionālo vienotību. Šādas kompozīcijas šķiet svinīgas, smagnējas, statiskas.
Simetrija bija iecienīts kompozīcijas princips arhitektūrā, lietišķajā mākslā līdz pat 19.gadsimta otrajai pusei.
"Asimetrija (grieķu val. asymmetria) - simetrijas trūkums.
Māksliniecisks paņēmiens, kas darba kompozīcijā ienes daudzveidību un dinamiku, rada dabiskuma un nejaušības efektu. Asimetrija var būt viena no raksturīgākajām kompozicionālajām iezīmēm noteikta stila, virziena, zemes mākslā vai atsevišķā mākslas veidā kādā laika posmā ."3
Asimetrija mākslā un arhitektūrā (piemēri)
17.gadsimta gleznotāja Jakoba van Reisdāla darbā "Dzirnas" galvenais objekts novietots pa labi no simetrijas ass. Savukārt impresionista Ilēra Žermēna Edgara Degā gleznā "Uz skatuves" baletdejotājas attēlotas darba kreisajā pusē, gleznas labo pusi atstājot neaizpildītu, tādējādi radot asimetriju. Šīs asimetriskās kompozīcijas atstāj dabiskuma iespaidu.
Asimetrija vērojama arī 20.gadsimta arhitektūrā, piemēram, Drēzdenes Kristāla pils - ēku veidojošā stiklotā daļa novirzīta pa labi no simetrijas ass.
Asimetrija mākslā un arhitektūrā (piemēri)
17.gadsimta gleznotāja Jakoba van Reisdāla darbā "Dzirnas" galvenais objekts novietots pa labi no simetrijas ass. Savukārt impresionista Ilēra Žermēna Edgara Degā gleznā "Uz skatuves" baletdejotājas attēlotas darba kreisajā pusē, gleznas labo pusi atstājot neaizpildītu, tādējādi radot asimetriju. Šīs asimetriskās kompozīcijas atstāj dabiskuma iespaidu.
Asimetrija vērojama arī 20.gadsimta arhitektūrā, piemēram, Drēzdenes Kristāla pils - ēku veidojošā stiklotā daļa novirzīta pa labi no simetrijas ass.
 J. van Reisdāls "Dzirnavas", 17.gs. |  I.Ž.E. Degā "Uz skatuves", 19.gs. |
 Drēzdene, Kristāla pils, 20.gs. |  Tokija, TV centrālā ēka, 20.gs. |
Mākslā lieto terminu "asimetriskais līdzsvars". To "raksturo nosacīta centrālā ass un atšķirīgu elementu sabalansētība. Īpaši neuzsvērtās, taču optiski jūtamās simetrijas ass abās pusēs vizuālie elementi nav identiski un nav arī identiski sakārtoti, taču ir vizuāli nolīdzsvaroti."2
Papildinformācija:
- Simetrija (angļu valodā) - Simetrija
- Piramīdas (angļu valodā) - Piramīdas
- Tadžmahals (angļu valodā) - Tadžmahals
- Gotikas arhitektūras raksturojums - Gotika
- L.da Vinči Vitrūvija cilvēks (angļu valodā) - Vitrūvija cilvēks
- Klasicisms - Klasicisma raksturojums