Šis mākslas virziens izveidojās Francijā. Postimpresionisms - apzīmējums dažādiem strāvojumiem, kas sekoja impresionismam 19.gadsimta 80.-90.gados (post - nozīmē pēc, tātad - pēcimpresionisma māksla).
Impresionisms izsmēla sevi. Pēc viņu uzskatiem, viss šajā pasaulē ir relatīvs (nosacīts) - gaismas ietekmē krāsa mainās, tā var arī pavisam izbalot, gaismas ietekmē viss kļūst relatīvs. Savukārt citi mākslinieki uzskatīja, ka glezniecībā jāmeklē paliekošais, mūžīgais. Šie mākslinieki novērsās no impresionisma, tiecās vispārināt formas, mākslas darbi kļuva dekoratīvāki, tomēr viņi saglabāja impresionisma koloristiku.
Impresionisms izsmēla sevi. Pēc viņu uzskatiem, viss šajā pasaulē ir relatīvs (nosacīts) - gaismas ietekmē krāsa mainās, tā var arī pavisam izbalot, gaismas ietekmē viss kļūst relatīvs. Savukārt citi mākslinieki uzskatīja, ka glezniecībā jāmeklē paliekošais, mūžīgais. Šie mākslinieki novērsās no impresionisma, tiecās vispārināt formas, mākslas darbi kļuva dekoratīvāki, tomēr viņi saglabāja impresionisma koloristiku.
Svarīgi!
Postimpresionistus ietekmēja japāņu krāsainā grafika (estamps), kas Eiropā kļuva populāra 19. beigās (šiem darbiem raksturīgs košu krāsu pielietojums, apjoma attēlošanai netika izmantotas gaismēnas, bet izmantoja krāsu kontrastus).
 |
 |
|
Hirošige "Plūmju dārzs Kameido"
Vinsents van Gogs "Ziedošais plūmju koks" |
Hirošige "Lielais tilts. Pēkšņa lietusgāze"
Vinsents van Gogs "Tilts lietū" |
Postimpresionisti bija mākslinieki, kas jaunās idejas katrs savos darbos pauda citādāk. Viņus vienoja impresionisma ideju noliegums.
Pols Gogēns (1848-1903)
Franču mākslinieks - autodidakts (zināšanas apguva pašmācības ceļā). Glezniecībai pievērsās vēlu - pirms tam bija labi situēts banku darbinieks, bet 80.gadu sākumā sāka interesēties par mākslu. Pēc tikšanās ar impresionisma pārstāvi Kamilu Pisaro, Gogēns pašmācības ceļā sāka apgūt glezniecības tehniku. 1883.gadā viņš pameta savu darbu, ģimeni, bērnus un devās uz Parīzi.
Daiļrades sākumā Gogēns gleznoja impresionistiski, bet ar laiku radās vēlme izmantot košas krāsas, tādēļ mākslinieks novērsās no impresionisma.
Bretaņas periods
1888.gadā Gogēns devās strādāt uz Bretaņu, kur izveidoja savu domubiedru grupu. Viņi apmetās Pontavēnas ciematā, tādēļ grupa ieguva nosaukumu Pontavēnas skola. Šīs grupas pārstāvji iedvesmu rada bretoņu tautas mākslā, viduslaiku vitrāžās, tēlniecībā, lielu iespaidu atstāja arī japāņu krāsainās grafikas. Mākslinieki attēloja Bretaņas ainavas, vietējo iedzīvotāju ikdienas gaitas.
Daiļrades sākumā Gogēns gleznoja impresionistiski, bet ar laiku radās vēlme izmantot košas krāsas, tādēļ mākslinieks novērsās no impresionisma.
Bretaņas periods
1888.gadā Gogēns devās strādāt uz Bretaņu, kur izveidoja savu domubiedru grupu. Viņi apmetās Pontavēnas ciematā, tādēļ grupa ieguva nosaukumu Pontavēnas skola. Šīs grupas pārstāvji iedvesmu rada bretoņu tautas mākslā, viduslaiku vitrāžās, tēlniecībā, lielu iespaidu atstāja arī japāņu krāsainās grafikas. Mākslinieki attēloja Bretaņas ainavas, vietējo iedzīvotāju ikdienas gaitas.
Svarīgi!
Pontavēnas skolas dalībnieku glezniecības principi - līdzīgi japāņu grafiķiem, viņi savos darbos "pacēla" augstāk horizonta līniju, priekšplānu un fonu gleznoja vienlīdz spilgtus, izmantoja pamatkrāsas, dažkārt krāsu laukumus apvelkot ar melnu kontūru (tas imitēja vitrāžu stiegrojumu), neizmantoja gaismēnas, deformēja formas.
 "Parādība pēc sprediķa" |
 "Klusā daba" |
 "Bretaņas ainava. Dzirnavas" |
Taiti periods
Šeit gleznotajos darbos Gogēns attēloja Taiti dabu, salas iedzīvotājus, pauda cilvēka un dabas harmonijas ideju. Šie darbi ir krāšņi, dekoratīvi, ar intensīvu kolorītu.
 "Prieks" |
 "Jātnieki pludmalē" |
 "Pēcpusdienas atpūta" |
Vinsents van Gogs (1853-1890)
Dzimis Holandē, bet vēlāk pārcēlās uz Parīzi. Ar mākslu sāka nodarboties 30 gadu vecumā. Autodidakts.
Van Gogs meklēja savu vietu dzīvē - strādāja dažādus darbus; lasīja Bībeli, vēlējās ziedot sevi citu cilvēku labā, pabeidza kursus un devās strādāt uz Beļģiju, lai evanģelizētu vietējos kalnračus. Jau Borināžā, Beļģijā, viņš sāka skicēt kalnraču būdas, raktuves, kalnraču portretus.
Pēc atgriešanās Holandē 1880.gadā van Gogs sāka interesēties par mākslu - viņš vēlējās kļūt par mākslinieku. Mācījās privāti pie vietējiem māksliniekiem, tad 1886.gadā iestājās Antverpenes Mākslas akadēmijā, taču to pameta.
Van Gogs vairākkārt mainīja savu dzīves vietu, tādēļ viņa daiļradi var iedalīt vairākos periodos.
Holandes periods (1880-1886)
Studēja Rembranta, Fransa Halsa, Jana Vermēra van Delfta darbus Holandes muzejos. Šajā periodā van Gogs gleznoja klusās dabas, zemnieku un amatnieku dzīves ainas (attēloja šo cilvēku nabadzību, smago darbu). Šī perioda darbiem raksturīgas tumšas krāsas, melnie un brūnie toņi.
Van Gogs meklēja savu vietu dzīvē - strādāja dažādus darbus; lasīja Bībeli, vēlējās ziedot sevi citu cilvēku labā, pabeidza kursus un devās strādāt uz Beļģiju, lai evanģelizētu vietējos kalnračus. Jau Borināžā, Beļģijā, viņš sāka skicēt kalnraču būdas, raktuves, kalnraču portretus.
Pēc atgriešanās Holandē 1880.gadā van Gogs sāka interesēties par mākslu - viņš vēlējās kļūt par mākslinieku. Mācījās privāti pie vietējiem māksliniekiem, tad 1886.gadā iestājās Antverpenes Mākslas akadēmijā, taču to pameta.
Van Gogs vairākkārt mainīja savu dzīves vietu, tādēļ viņa daiļradi var iedalīt vairākos periodos.
Holandes periods (1880-1886)
Studēja Rembranta, Fransa Halsa, Jana Vermēra van Delfta darbus Holandes muzejos. Šajā periodā van Gogs gleznoja klusās dabas, zemnieku un amatnieku dzīves ainas (attēloja šo cilvēku nabadzību, smago darbu). Šī perioda darbiem raksturīgas tumšas krāsas, melnie un brūnie toņi.
 "Kartupeļu ēdāji" |
 "Klusā daba ar kartupeļiem" |
 "Vikāra māja Nuenā" |
Parīzes periods (1886-1888)
1886.gadā van Gogs devās uz Parīzi, kur iepazinās ar impresionistiem. Viņa darbi kļuva krāsaināki, gaišāki. Van Gogs sāka gleznot ainavas, kluso dabu pēc impresionistu metodes.
 "Dārzeņu lauki Monmartrā" |
 "Restorāns "De la Sirene"" |
Arlas periods (1888-1890)
1888.gadā devās uz Dienvidfranciju, apmetās Arlā. Šeit van Gogs atbrīvojās no impresionisma ietekmes, izveidoja savu stilu. Gleznoja ainavas, ziedus, portretus (attēloja ģimenes locekļus, zemniekus).
 "Saulespuķes" |
 "Saulespuķes" |
 "Īrisi" |
 "Zvaigžņotā nakts"
|
 "Kafejnīcas terase naktī"
|
 "Kafejnīca"
|
Tā kā māksliniekam pastāvīgi veidojās konflikti ar sabiedrību, tad viņa gleznotajos tēlos jūtams izmisums.
Van Gogam Arlas periodā vairākkārt uznāca ārprāta lēkmes, kuras ātri pārgāja (vienas šādas lēkmes laikā viņš sev nogrieza ausi). Juzdams kārtējās lēkmes tuvošanos, van Gogs 1890.gadā pats pārtrauca savu dzīvi ar revolvera šāvienu.
 "Pašportrets ar nogriezto ausi" |
 "Labības lauks ar kraukļiem" |
Franču mākslinieks. Mākslinieciskās iemaņas apguva Eksas Daiļo mākslu skolā (1858-1862), bet vēlāk studēja Parīzē privātajā akadēmijā Academie Suisse (1862-1865). Mākslas krātuvēs studēja Pītera Paula Rubensa, Paolo Veronezes darbus, viņu saistīja arī Ežēna Delakruā un Gistava Kurbē daiļrade.
70.gados Sezanu ieinteresēja impresionistu glezniecība. Viņš uzsāka dabas vērošanu, gleznoja ainavas, kluso dabu, portretus, figurālas kompozīcijas. 1874.gadā Sezans ar saviem darbiem piedalījās impresionistu rīkotajā izstādē, kur saņēma negatīvu kritiku. Pēc šī atgadījuma mākslinieks atgriezās Eksā, kur uzsāka sava glezniecības stila izveidi.
70.gados Sezanu ieinteresēja impresionistu glezniecība. Viņš uzsāka dabas vērošanu, gleznoja ainavas, kluso dabu, portretus, figurālas kompozīcijas. 1874.gadā Sezans ar saviem darbiem piedalījās impresionistu rīkotajā izstādē, kur saņēma negatīvu kritiku. Pēc šī atgadījuma mākslinieks atgriezās Eksā, kur uzsāka sava glezniecības stila izveidi.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Franču gleznotājs, dažādu afišu, plakātu un litogrāfiju autors (ar viņa vārdu saistās plakāta kā grafikas veida aizsākums).
Tulūzs - Lotreks mācījās privāti pie dažādiem māksliniekiem, visvairāk - pie Ilēra Žermēna Edgara Degā, ar kuru viņš iepazinās Parīzē. Tulūzs-Lotreks, tā pat kā Degā, gleznoja hipodroma ainas, baletdejotājas, teātra un cirka dzīvi, kafejnīcu skatus. Arī Tulūzu-Lotreku iespaidoja japāņu grafika.
90.gados mākslinieks attēloja zemāka slāņa cilvēkus - kankāna dejotājas, cirka māksliniekus u.c., atspoguļojot 19.gadsimta beigu Francijas sabiedrību.
Tulūzs - Lotreks mācījās privāti pie dažādiem māksliniekiem, visvairāk - pie Ilēra Žermēna Edgara Degā, ar kuru viņš iepazinās Parīzē. Tulūzs-Lotreks, tā pat kā Degā, gleznoja hipodroma ainas, baletdejotājas, teātra un cirka dzīvi, kafejnīcu skatus. Arī Tulūzu-Lotreku iespaidoja japāņu grafika.
90.gados mākslinieks attēloja zemāka slāņa cilvēkus - kankāna dejotājas, cirka māksliniekus u.c., atspoguļojot 19.gadsimta beigu Francijas sabiedrību.
 "Cirks" |
 "Kafejnīcā "Moulin da la Galette"" |
 "Marsela Lendera uz skatuves" |
 Kafejnīca "Divan japonais" |
 Eglantīnes trupa |
 Meja Miltona |
Papildinformācija:
- Japāņu grafika - Hirošige darbu galerija
- Pols Gogēns - Pola Gogēna biogrāfija, Pola Gogēna darbu galerija
- Vinsents van Gogs - Vinsenta van Goga biogrāfija, Vinsenta van Goga darbu galerija
- Pols Sezans - Pols Sezans - biogrāfija, Pola Sezana darbu galerija