1. Latviešu ornamenti

Senlatvieši priekšmetu un apģērbu rotāšanā izmantoja dažādus ornamentus.

Ornamentam raksturīgs tā veidojošo motīvu ritmisks atkārtojums. Latviešu ornamentam raksturīga simetrija un līdzsvars.

"Ornamentu parasti iedala četrās pamatgrupās: ģeometriskā, augu, dzīvnieku un stilizētu cilvēku figūras. Raksta zīmes formu veidoja ne tikai cilvēka fantāzija, dažreiz to noteica pats ornamentējamais priekšmets - tā forma, materiāls, tehniskās apstrādes iespējas. Tas lielā mērā var noteikt zīmes raksturu - tekstilijās ornamenta līnijas būs stūrainas, bet keramikā - liektas.

Kārtojot rakstus kompozīcijās, ievēroja noteiktus likumus, kurus nereti noteica rotājamā priekšmeta forma. Izplatītākos kompozīcijas veidus var sakārtot šādi:
1. rakstu joslas;
2. augoša raksta kompozīcijas;
3. centrētas kompozīcijas;
4. pamatu klājošās kompozīcijas.

Rakstu joslā var atkārtoties viens vai vairāki elementi, kas var būt sakārtoti rindā vai pamīšus.

Augoša raksta kompozīciju veido, ievērojot simetriju. Raksta dominante ir centrālā ass. Raksta kuplināšanai izmanto arī blakus esošās asis, tās kārto starveidīgi. Augoša raksta kompozīciju veidojot, parasti ņem vērā spoguļsimetriju,t.i., raksts centrālās ass vienā pusē atbilst tā spoguļattēlam otrā pusē.

Arī centrētajās kompozīcijās visai bieži izmanto simetriju. Raksta kārtojumos, kur centrā novietots galvenais raksts, bet tam apkārt izkārtoti sīkāki raksti, par centra rakstu parasti izvēlas centriskas formas ornamentu. Šādas kompozīcijas biežāk izmanto priekšmetos, kur rotātie laukumi labi pārskatāmi. Piemēram, kamanu segās, mutautiņos, keramikas šķīvjos u.tml.

Pamatu klājošās kompozīcijas ir rotāšanas veids, kad raksts noklāj visu rotājamo laukumu. Rakstu zīmes var tikt kārtotas divējādi: novietojot rakstus precīzi citu virs cita vai arī kārtojot rindā pamīšus."1

Katrai dievībai ir sava darbības sfēra, kuru tā pārstāv. Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija lopkopība un zemkopība, tad ļoti daudz dievību atbildēja par šīm sfērām.
Katrai dievībai ir savi simboli, zīmes, kā to attēlot. Senais cilvēks uzskatīja, ka, ja vēlas piesaistīt konkrētu spēku, tad šī spēka simbolizējošā zīme jāattēlo uz priekšmeta. Piemēram, tradīcija dāvināt rakstainus, adītus cimdus, kuru rakstos ieadīti dažādu dievību simboli - dāvinātājs novēl dāvanas saņēmējam veiksmi konkrētā jomā.

Māra
Māru uzskata par Pasaules Māti, tādēļ bieži vien dēvē arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti, Meža māti, Veļu māti (viņa atbild par visām šīm sfērām). Šī dievība simbolizē materiālo pasauli, zemi. Māra ir auglības dieviete, tādēļ sievietes lūdza viņai palīdzību. Uzskatīja, ka Māra atbild arī par govīm, pienu (senlatvieši nodarbojās ar lopkopību, tādēļ šī dievība bija ļoti nozīmīga. Pateicībā cilvēki pacienāja ar pienu zalkti, kurš simbolizē Māru).
Māru simbolizē vairākas zīmes.Viena no tām ir krustukrusts - taisns krusts, kuram visi četri gali vēlreiz pārkrustoti. Nākamā zīme - taisna līnija, kas simbolizē zemi, kā arī trijstūris ar virsotni uz leju (norāda uz zemi) - zemes simbols. Līklocis simbolizē ūdeni. Māras zīme ir arī zalktis (cilvēki ticēja, ka Māra parādās zalkša izskatā).  

Māras zīme cimdu rakstos

Dievs
Dievs simbolizē debesis. Viņš ir visa radītājs, kārtības uzturētājs - viss pasaulē notiek pēc viņa gribas. Dievs cilvēkiem dod svētību, palīdz viņiem, soda par pārkāpumiem. Pēc nāves cilvēks dosies pie Dieva.
Dievu simbolizē trijstūris. Tā kā Dievs atrodas debesīs, tad trijstūra virsotne norāda viņa atrašanās vietu, darbības sfēru. Otra Dieva zīme ir krusts.

 

Dievs un Māra

Laima
Tāpat kā citās kultūrās, arī senajiem latviešiem bija trīs likteņdieves - Laima, Dēkla un Kārta.
Laima lemj cilvēka mūža gaitu, cilvēka likteni, pavada cilvēku visu viņa mūžu.
Dēkla lemj likteni jaundzimušajam bērnam, piedalās arī precību kārtošanā.
Kārta kārto cilvēka likteni.
Laimu simbolizē Laimas krusts. Šāda zīme pazīstama visās indoeiropiešu tautās. Tā simbolizē laimi, svētību, veiksmi. Otra Laimas zīme ir skujiņa vai slotiņa.

Saule
Tā ir viena no senākajām dievībām. Saule dod siltumu, pateicoties saulei, var izaugt laba raža. Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tad viņi pielūdza Sauli, lai iegūtu tās labvēlību. Saule rūpējās par cilvēkiem, īpaši par bāreņiem.
Sauli simbolizē aplis. No šīs formas laika gaitā radušies dažādi stilizēti varianti - rozetes, četrstūrainās sauleszīmes.

Austras koks
Kopā ar Saules zīmi bieži vien attēlo arī Saules koka (Austras koka) zīmi. Citās kultūrās to dēvē par Pasaules koku. Tas uzskatāmi pasauli sadala trīs sfērās: pazeme (koka saknes), virszeme (stumbrs) un debesis (lapotne).

Zvaigznes
Senlatvieši ticēja, ka katram cilvēkam ir sava zvaigzne, kura parādās pie debesīm cilvēkam piedzimstot un nomirstot. Krītošu zvaigzni uzskatīja par aizgājēja dvēseli.
Pēc zvaigznēm cilvēks orientējās naktī; tā kā pulksteņu vēl nebija, tad zvaigznes palīdzēja noteikt laiku. 

Jumis
Atbild par auglību, labklājību, bagātību. No Jumja bija atkarīgs ražas apjoms, bet no ražas apjoma - saimes labklājība. Rudenī, pēc ražas novākšanas, Jumim ziedoja daļu no novāktās ražas.
Tā kā dzīvība sākas no pāra, tad Jumja simboli satur divu vienādu elementu pāri.