Fovisms – glezniecības virziens, izveidojies Francijā. Tulkojumā no franču valodas vārds les fauves nozīmē plēsīgie zvēri, fauve – mežonīgs.
Attēlā – ainava fovisma stilā (1908. gads)
Fovisms ir modernās mākslas virziens, izveidojies 20. gadsimta sākumā. Pastāvēja laika posmā no 1905. gada līdz 1908. gadam. Šī virziena pārstāvji noorganizēja tikai trīs izstādes. Uzplaukums saistīts ar 1906. gadu. Fovisma līderi bija mākslinieki Andrē Derēns (1880-1954, Francija) un Anrī Matiss (1869-1954, Francija).
Attēlā – Andrē Derēns
Attēlā – Anrī Matiss
Nosaukumu šī virziena pārstāvji ieguva 1905. gadā Rudens salona izstādē. Gleznotāju izmantotās spilgtās krāsas, vienkāršotās formas radīja skatītājos neizpratni. Viens no mākslas kritiķiem nodēvēja šos māksliniekus par mežonīgajiem zvēriem (les fauves). Šis nosaukums kļuva par jaunā mākslas virziena nosaukumu.
Attēlā – 1905. gada Rudens salona katalogs
Fovisms apvieno trīs mākslinieku grupas, kuras vieno līdzīgu māksliniecisko paņēmienu izmantošana – Gistava Moro meistardarbnīcas audzēkņi (Anrī Matiss, Albērs Markē, Šarls Kamuāns, Žans Pijī, Anrī Mangēns), Šatu grupa (Andrē Derēns, Moriss de Vlaminks) un Gavras grupa (Otons Friēzs, Rauls Difē, Žoržs Braks). Lielākā daļa fovisma pārstāvju noliedza savu piederību šim virzienam.
Spilgtākie fovisma pārstāvji – Moris de Vlaminks (1876-1958, Francija), Anrī Matiss, Albērs Markē (1875-1947, Francija), Andrē Derēns, Žoržs Braks (1882-1963, Francija).
Fovisms pastāvēja neilgu laika posmu. Uzskata, ka fovisms ietekmēja cita mākslas virziena izveidi – ekspresionisms.
Fovisti daudzus paņēmienus aizguva no viduslaiku vitrāžām, japāņu gravīrām, kam raksturīgi koši tīru krāsu laukumi.
Attēlā – 13. gadsimta vitrāžas
Attēlā – japāņu gravīra (Hokuasi, 1760-1849)
Fovisma pārstāvjus interesēja košas krāsas, kuras netika savstarpēji sajauktas. Ar krāsas palīdzību mākslinieks pauda savas emocijas. Krāsa tika izmantota kā līdzeklis telpas ilūzijas radīšanai, piemēram, ar dažādu zilo toņu palīdzību radīja perspektīvas ilūziju. Melno krāsu mākslinieki izmantoja, lai košo krāsu laukumus – objektu siluetus – apvilktu ar kontūru, nodalītu tos vienu no otra.
Attēlā – "Reklāmas plakāti Truvilā" (Albērs Markē, 1906)
Anrī Matiss radīja košas kompozīcijas ne tikai gleznojot, bet arī aplicējot - kompozīcijas veidoja no aplikāciju papīriem.
Fovisma pārstāvji balstījās nevis uz teorētiskiem pamatojumiem, bet gan uz intuitīviem iespaidiem. Viņi kritiski attiecās pret vispārpieņemtām normām mākslā, pret salonu mākslu (Parīzes salons - viena no prestižākajām Francijas mākslas izstādēm, Parīzes mākslas akadēmijas oficiālā regulārā izstāde). Veidojot kompozīcijas, mākslinieki atsacījās no pieņemtiem kompozīcijas principiem. Tomēr arī viņu māksla balstījās uz klasiskās mākslas tradīcijām.
Attēlā - klusā daba (1908-1910)
Mākslinieki akcentēja biezu krāsu triepienu ar spilgtu krāsu savstarpējiem kontrastiem, radīja lielus tīras krāsas laukumus, objektu siluetus, izmantoja biezas līnijas. Bieži vien silueti tika apvilkti ar biezu kontūru. Attēloto objektu formas un kontūras tika vienkāršotas, telpa tika vispārināta, neizmantoja gaismēnu attēlošanu, neievēroja lineāro perspektīvu. Tika radīti vienkārši un dažkārt pat abstrakti tēli.
Attēlā - ainava (1906)
Šī mākslas virziena pārstāvju iecienītākais žanrs bija ainava.
Papildinformācija