Svarīgi!
Grafiskais dizains – mākslas veids, kur ar teksta un attēlu palīdzību tiek sniegta noteikta informācija.
Attēlā – reklāmas plakāts, kurā apvienots teksts ar attēlu (1910)
Grafiskā dizaina mākslinieki rada un kombinē vienotā kompozīcijā simbolus, attēlus un tekstu, lai vizualizētu ideju vai informāciju un tādējādi to nodotu sabiedrībai.
Attēlā – teksts Ave Maria, kur burtu siluetus veido cilvēku, dzīvnieku figūras (15.gadsimts)
Ar grafiskā dizaina palīdzību tiek pārdoti priekšmeti vai idejas.
Attēlā – reklāmas plakāts, kas reklamē spageti (1921)
Tiek veidoti uzņēmumu logo, zīmolu vizuālais noformējums, reklāmas plakāti un bukleti, darbinieku vizītkartes. Grafisko dizainu izmanto izklaides industrijā dekorācijās, mūzikas ierakstu disku un skaņuplašu vāku vizuālajā noformējumā, komiksos, plakātos. To izmanto arī apģērbu izgatavošanā - t-kreklu apdrukā.
Lai izgatavotu kvalitatīvu grafiskā dizaina paraugu, nepieciešamas dažādas prasmes. Māksliniekam jāprot strādāt ar tekstu, pārveidojot burtu izskatu atbilstoši mērķim, vienotā kompozīcijā ar tekstu iesaistīt atbilstošu attēlu, prasmīgi izvietot informāciju lapā.
Attēlā – ideālais teksta izvietojums grāmatas atvērumā (iezīmēts sarkanām līnijām)
Sava mērķa īstenošanai mākslinieks var iesaistīt darbā arī fotogrāfus vai ilustratorus. Lai radītu grafiskā dizaina mākslas darbus, jāprot stādāt ar datoru, izmantojot atbilstošās datorprogrammas. Māksliniekam jāprot sarunāties ar cilvēkiem un uzklausīt tos, lai pēc iespējas labāk ar sava grafiskā dizaina paraugu nodotu cilvēkiem nepieciešamo informāciju.
Terminu grafiskais dizains 1922. gadā ieviesa Viljams Edisons Dviggins (1880-1956), amerikāņu vienota izskata rakstuzīmju kopuma (burtveidola jeb fonta) veidotājs, kaligrāfs, grāmatu dizainers.
Neskatoties uz nosaukuma salīdzinoši neseno ieviešanu, grafiskā dizaina piemēri, kuri sniedz cilvēkam noteiktu informāciju, rodami jau senatnē, piemēram:
- pirmatnējā cilvēka alu sienu zīmējumi Lasko alā Francijā. Tie ir vairāk nekā 600 zīmējumu uz alu sienām, kuros attēloti dažādi dzīvnieki, kurus senie cilvēki medīja;
Attēlā – zīmējumi no Lasko alas
- seno ēģiptiešu reklāmas teksti, rakstīti uz papirusa;
- Romas Trajāna kolonna. 30 metrus augstā kolonna izveidota, lai pieminētu Romas imperatora Trajāna uzvarām karā, tās izveide pabeigta 113.gadā. Kolonnas virsmu rotā ciļņi, kas vēsta par kara notikumiem un slavina imperatoru Trajānu. Ciļņi spirālveidā izkārtoti visapkārt kolonnai;
Attēlā – Trajāna kolonna
- viduslaiku grāmatas. Šīs grāmatas tika rakstītas ar roku, arī krāsainās ilustrācijas tām tika zīmētas, nevis iespiestas. Teksta izvietošana lapā tika rūpīgi pārdomāta, atstājot vietu dekoratīviem elementiem.
Attēlā – teksta izkārtojums lapā, dekoratīvās joslas, ilustrācija (1450)
Grāmatu pārrakstīšana un ilustrēšana tika veikta klosteros, ar to nodarbojās mūki – vieni no tā laika izglītotajiem cilvēkiem, kuri prata rakstīt un lasīt. Teksti tika bagātīgi papildināti ar ilustrācijām. Bieži vien tekstā īpaši nozīmīgā teikuma pirmā vārda pirmais burts tika skaisti rotāts. Šīs grāmatas bija ļoti dārgas.
Attēlā – teksts ar īpaši izceltiem pirmajiem burtiem (1475-1480)
Informācijas precīzai nodošanai liela loma ir rakstītam tekstam. Līdz 15. gadsimtam izmantotas dažādas metodes teksta pavairošanai, sākot ar tekstu un grāmatu pārrakstīšanu ar roku līdz metāla vai koka plāksnīšu, kurās tika iegravēts teksts un attēls, izmantošanai informācijas iespiešanai. Taču šādu metožu izmantošana bija dārga. Situācija mainījās ar teksta iespiešanas tehnoloģijas izgudrošanu. To paveica vācu kalējs, izgudrotājs, grāmatu iespiedējs Johans Gūtenbergs (1394-1468).
Attēlā – Johana Gūtenberga portrets
Attēlā – Gūtenberga izgudrotā iekārta teksta pavairošanai
Viņš, izmantojot savu tehnoloģiju, nodrukāja Bībeles tekstus (1452-1454). Šī, tā dēvētā Gūtenberga Bībele, ir pirmā lielā drukātā grāmata Eiropā.
Attēlā – Gūtenberga iespiestā Bībele
Sākot ar 15. gadsimtu drukātu tekstu izgatavošana kļuva pieejamāka, varēja izmantota dažāda veida burtus. Sāka iespiest grāmatas, ar 16. gadsimta beigās – arī avīzes. Avīzēs teksts, atšķirībā no rokrakstu grāmatām, tika iespiests melniem burtiem uz balta fona.
Attēlā – vienas no senākās drukātās avīzes Eiropā "Relation" titullapa (1609)
Grafiskais dizains mūsdienās cieši saistīts ar reklāmu.
Papildinformācija