Svarīgi!
Ritms ir noteiktu (vienādu, līdzīgu) elementu sistemātiska atkārtošanās noteiktos intervālos.
Attēlā – tumšās un gaišās līnijas atkārtojas vienādā intervālā.
Ritms ir jebkura ornamenta pamatā, liela nozīme tam ir arī arhitektūrā.
Attēlā – dekoratīvie elementi uz ēkas sienas, kolonnas, arkas izkārtotas ritmiski.
Sarežģīts ritms rada nemieru, nestabilitāti, savukārt vienmērīgs, plūstošs ritms kompozīciju padara līdzsvarotāku un harmonisku.
Pastāv vairāki ritmu veidi.
Metriskais ritms
Vienādos intervālos izkārtoti vienādi elementi, kuri atkārtojas, rada metrisku ritmu. Mazākais elementu skaits, kuri atkārtojas, ir trīs elementi. Vienkāršākais to izkārtojums ir metriska rinda.
Attēlā – metriskais ritms, metriska rinda.
Attēlā – koki kompozīcijas kreisajā pusē veido metrisko rindu.
Brīvais ritms
Brīvajā ritmā elementi vai intervāli starp elementiem nav izkārtoti vienādi. Mākslā brīvais ritms nozīmē atkārtošanos – citā mākslas darba daļā parādās līdzīgs elements, krāsas laukums, līniju izkārtojums, motīvs vai formas.
Attēlā – brīvais ritms (krāsu līnijas izkārtotas dažādā secībā).
Attēlā – koki kompozīcijā izkārtoti brīvajā ritmā.
Brīvais ritms glezniecībā ir noteiktā motīva līdzība ar citu motīvu kompozīcijā. Šis ritms vizuāli saista kopā atsevišķas mākslas darba daļas, rada harmonijas sajūtu, vienota raksta iespaidu.
Attēlā – brīvais ritms ainavā (koki ceļa abās pusēs izkārtoti nevienmērīgi, taču tie savstarpēji sasaucas).
Dinamiskais ritms
Dinamiskais ritms veidojas, ja vienā virzienā izvietoto elementu skaits, intervāls starp elementiem pakāpeniski pieaug vai samazinās.
Attēlā – dinamiskais ritms vērojams intervālā starp platajām, sarkanajām līnijām (virzienā uz labo pusi līniju skaits pieaug).
Statiskais ritms
Elementu skaits un intervāls starp tiem nemainās.
Attēlā – statiskais ritms (vienmērīgi mainās tumšās un krāsainās joslas).
Attēlā – koku aleja kompozīcijas kreisajā pusē veido statisko ritmu.