Teorija

Mākslā tiek izmantoti vairāki jēdzieni, kas ir savstarpēji saistīti.
Trīs dimensijas
Jēdzienu trīs dimensijas lieto ģeometrijā - matemātikas nozarē, kurā pēta telpas īpašības, figūras, figūru izmērus, to formu, figūru savstarpējo novietojumu.
 
4.png
Attēlā - koordinātu sistēma, kas palīdz noteikt punkta atrašanās vietu telpā
 
Šo jēdzienu lieto arī mākslā, lai raksturotu objektus.
 
2.jpg
Attēlā - trīsdimensionāla bronzas zirga figūra, 2. - 1. gadsimts pirms mūsu ēras
 
Trīs dimensijas veido telpisku skatījumu uz noteiktu objektu. Trīs dimensijas ir šādi lielumi - platums, augstums un dziļums. Trīsdimensionāls objekts ir apskatāms no visām pusēm, tam var noteikt platumu, augstumu un dziļumu.
 
1.jpg
Attēlā - trīsdimensionāls Ēģiptes valdnieka sievas Nofretetes krūšutēls, 1345. gads pirms mūsu ēras
Telpa, telpisks
Jēdzienam telpa ir vairāki skaidrojumi. Viens no tiem - telpa ir noteikta vieta, kas ierobežota ar noteiktām virsmām.
 
Par telpisku objektu dēvē trīsdimensionālu objektu, kuram nosakāms platums, augstumus un dziļums, šis objekts apskatāms no visām pusēm.
 
5.jpg
Attēlā - telpiska Romas imperatora Augusta skulptūra, 1. gadsimts
Apjoms
Par apjomīgu uzskata tādu objektu, kuram ir izmērāmi trīs lielumi - augstums, platums un dziļums.
 
7.jpg
Attēlā - apjomīgs jaunas sievietes krūšutēls, Roma, 80. - 90. gads
 
Glezniecībā un grafikā par apjomu iespējams radīt tikai ilūziju, jo mākslinieks var parādīt tikai divas dimensijas - platumu un augstumu, par trešo dimensiju - dziļumu - iespējams radīt ilūziju. Šo ilūziju iespējams radīt, izmantojot gaismēnu attēlošanu, ievērojot principu, ka priekšplānā esošie objekti ir izmēros lielāki nekā aizmugurējā plānā.
 
8.jpg
Attēlā - portretā radīta apjoma ilūzija
 
Savukārt tēlniecībā iespējams attēlot apjomīgus objektus, jo tēlnieks var parādīt visus trīs lielumus - platumu, augstumu un dziļumu, mākslas darbu iespējams aplūkot no visām pusēm.
 
9.jpg
Attēlā - apjomīga figūra, Jaunava Marija ar Jēzu, 13. gadsimts
 
Veidojot apjomīgus darbus, jāņem vērā apgaismojuma ietekme uz objektu, tā spēja izcelt objekta apjomīgumu ar gaismu un ēnu kontrastiem. Spilgtākā gaismā kontrasti būs izteiktāki, izkliedētā gaismā šie kontrasti būs mazāki. Veidojot trīsdimensionālu mākslas darbu, mākslinieks pievērš uzmanību faktūrām, jo tās rada gaismēnu kontrastus, kas savukārt ietekmē mākslas darba uztveri.
 
10.jpg
Attēlā - fakturētā virsma rada gaismēnu kontrastus, kas pastiprina apjomīguma iespaidu (17. gadsimts)
Atsauce:
Mākslas valodas pamati/Valdis Kavacs. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. - 91 lpp. : il.: 48.lpp.
Vizuālās mākslas valodas ābece/Vaiva Zirdziņa. - Rīga, Sprīdītis, 1995. - 95 lpp. :il.: 45., 83.lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Trīsdimensiju_telpa
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ģeometrija
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Cartesian_coordinate_system#/media/File:Coord_system_CA_0.svg
https://en.wikipedia.org/wiki/Sculpture#/media/File:Bronze_statuette_of_a_horse_MET_DP120125.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Sculpture#/media/File:Nofretete_Neues_Museum.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Roman_sculpture#/media/File:Statue-Augustus.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Roman_portraiture#/media/File:Matronalivia2.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Portrait#/media/File:Maria_Razumovskaya_by_Vig%C3%A9e-Lebrun.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Sculpture#/media/File:Vierge_a_l'Enfant_debout.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Baroque_sculpture#/media/File:Domenico_Guidi-Angel_bearing_a_lance-Ponte_Sant_Angelo.jpg