Mākslā tiek izmantoti vairāki jēdzieni, kas ir savstarpēji saistīti. Trīs dimensijas Jēdzienu trīs dimensijas lieto ģeometrijā – matemātikas nozarē, kurā pēta telpas īpašības, figūras, figūru izmērus, to formu, figūru savstarpējo novietojumu.
Attēlā – koordinātu sistēma, kas palīdz noteikt punkta atrašanās vietu telpā
Šo jēdzienu lieto arī mākslā, lai raksturotu objektus.
Attēlā –trīsdimensionāla bronzas zirga figūra, 2. - 1. gadsimts pirms mūsu ēras
Trīs dimensijas veido telpisku skatījumu uz noteiktu objektu. Trīs dimensijas ir šādi lielumi –platums, augstums un dziļums. Trīsdimensionāls objekts ir apskatāms no visām pusēm, tam var noteikt platumu, augstumu un dziļumu.
Attēlā –trīsdimensionāls Ēģiptes valdnieka sievas Nofretetes krūšutēls, 1345. gads pirms mūsu ēras Telpa, telpisks Jēdzienam telpa ir vairāki skaidrojumi. Viens no tiem – telpa ir noteikta vieta, kas ierobežota ar noteiktām virsmām.
Par telpisku objektu dēvē trīsdimensionālu objektu, kuram nosakāms platums, augstumus un dziļums, šis objekts apskatāms no visām pusēm.
Attēlā – telpiska Romas imperatora Augusta skulptūra, 1. gadsimts Apjoms Par apjomīgu uzskata tādu objektu, kuram ir izmērāmi trīs lielumi – augstums, platums un dziļums.
Attēlā – apjomīgs jaunas sievietes krūšutēls, Roma, 80. - 90. gads
Glezniecībā un grafikā par apjomu iespējams radīt tikai ilūziju, jo mākslinieks var parādīt tikai divas dimensijas – platumu un augstumu, par trešo dimensiju – dziļumu – iespējams radīt ilūziju. Šo ilūziju iespējams radīt, izmantojot gaismēnu attēlošanu, ievērojot principu, ka priekšplānā esošie objekti ir izmēros lielāki nekā aizmugurējā plānā.
Attēlā – portretā radīta apjoma ilūzija
Savukārt tēlniecībā iespējams attēlot apjomīgus objektus, jo tēlnieks var parādīt visus trīs lielumus – platumu, augstumu un dziļumu, mākslas darbu iespējams aplūkot no visām pusēm.
Attēlā – apjomīga figūra, Jaunava Marija ar Jēzu, 13. gadsimts
Veidojot apjomīgus darbus, jāņem vērā apgaismojuma ietekme uz objektu, tā spēja izcelt objekta apjomīgumu ar gaismu un ēnu kontrastiem. Spilgtākā gaismā kontrasti būs izteiktāki, izkliedētā gaismā šie kontrasti būs mazāki. Veidojot trīsdimensionālu mākslas darbu, mākslinieks pievērš uzmanību faktūrām, jo tās rada gaismēnu kontrastus, kas savukārt ietekmē mākslas darba uztveri.
Attēlā – fakturētā virsma rada gaismēnu kontrastus, kas pastiprina apjomīguma iespaidu (17. gadsimts)