Akvareļu krāsas, ūdenskrāsas (no latīņu valodas vārds aqua nozīmē ūdens) – krāsas, kuras satur augu līmes saistvielu. Šīs krāsas veido krāsu pigments un līme. Akvareļu krāsas mēdz būt cietas (krāsa izgatavota plāksnītēs), pusmīkstas (iepildītas trauciņos) un mīkstas (iepildītas tūbiņās).
Attēlā – akvareļu krāsas
Ar akvareļu krāsām gleznoti krāsu laukumi, atšķirībā no guašas vai eļļas krāsām, ir caurspīdīgi, cauri krāsas slānim redzama papīra faktūra.
Attēlā – ar akvareļu krāsām gleznotie krāsu laukumi ir caurspīdīgi
Akvarelis – gleznojums ar akvareļu krāsām. Lielākoties glezno uz papīra.
Akvareļglezniecības tehnika pazīstama jau kopš senajiem laikiem (Senā Ēgipte). 16.-17. gadsimtā šīs krāsas izmantoja, lai ietonētu jau gatavu zīmējumu, gravīru vai rasējumu.
Attēlā – "Trusis", Albrehts Dīrers, 1502
Par patstāvīgu glezniecības veidu tā kļuva 18. gadsimta beigās. Kā nozīmīgākie un pirmie akvareļglezniecības pārstāvji pasaulē jāmin angļu gleznotāji Pauls Sendbijs (1731-1809), Tomass Gērtins (1775-1802) un Džozefs Melords Viljams Tērners (1775-1851) - mākslinieki, kuri izveidoja akvareļglezniecību par patstāvīgu mākslas veidu.
Attēlā – "Vindzoras pils" (Pols Sendbijs)
Latvijā akvareļglezniecības tehniku sāka izmantot salīdzinoši vēlu. Kultūras vēsturē nozīmīgus darbus gleznojis Johans Kristofs Broce (1742-1823, mākslinieks, etnogrāfs, vēsturnieks) – attēloja sava laika nozīmīgākos cilvēkus, dažādus pieminekļus, ēkas, sadzīves priekšmetus, kas rada priekšstatu par sava laika ikdienu. Gleznojis arī ainavas.
Attēlā – Johans Kristofs Broce
Attēlā – ainava (Johans Kristofs Broce, 1794)
Attēlā – rīdzinieki
Akvareļglezniecības žanra uzplaukums saistīts ar 20. gadsimta 70. gadiem, nozīmīgākie gleznotāji - JānisBrekte (1920-1985), Kārlis Sūniņš (1907-1979), Kurts Fridrihsons (1911-1991).
Akvareļglezniecības paņēmieni
Gleznojot ar akvareļu krāsām, mākslinieks izmanto dažādus paņēmienus.
Viens no šiem paņēmieniem – pludināšana. Pludinājums rada viegluma un gaisīguma iespaidu.
- Vienmērīga vienas krāsas pludināšana - papīra virsma tiek samitrināta. Lapas augšējā malā ar otu tiek novilkta krāsas josla. Nākamo krāsas joslu velk tā, lai tā nedaudz nosegtu iepriekšējo.
Attēlā – debesis ieklātas, vienmērīgi pludinot krāsu
- Vienas krāsas pludināšana ar pārejām – samitrina papīra lapas virsmu. Augšējā malā ar otu tiek novilkta krāsas josla. Šo joslu pārklāj ar ūdenī samitrinātu otu, ar ūdenī samitrinātu otu velk nākamo joslu tā, lai nedaudz pārklātu iepriekšējās joslas apakšējo malu. Virzienā uz leju krāsas tonis kļūst aizvien gaišāks.
Attēlā – debesu krāsojums virzienā uz horizonta līniju kļūst gaišāks
- Dažādu krāsu pludināšana – papīra lapa tiek samitrināta. Tās augsējā malā tiek novilkta krāsas josla. Tad otu samitrina citā krāsā un novelk krāsas joslu zem pirmās. Abas krāsas saplūst kopā.
Attēlā – debesis attēlotas, pludinot zilo un dzelteno toni
- Ūdens iepludināšana – papīra lapu nopludina ar vienu toni. Ļauj tam nedaudz apžūt, tad ar otu vietām uzliek ūdens lāsumus. Ūdens izplūst, izstumjot krāsu un veidojot gaišus krāsu apļus ar tumšu maliņu.
Attēlā – gaišie laukumiņi veidojas tur, kur iepludināts ūdens
- Krāsas iepludināšana – papīra lapu nopludina ar krāsu, ļauj nedaudz apžūt. Tad uzpilina citas krāsas lāsi. Uzpilinātā krāsa ieplūst fona krāsā, veidojot krāsas laukumu ar izteiktām malām un gaišāku centrālo daļu.
Attēlā – iepludināta krāsa izplūst, veidojot tumšākas kontūras
Veidojot zīmējumu, ar akvareļu krāsām var gleznot uz sausa vai mitra papīra.
- Sausais uzlikums – uz sausa papīra uzklāj vienu krāsu. Kad tā nožuvusi, ar citu krāsu ieklāj zīmējumu. Veidojas zīmējums ar stingrām kontūrām. Fonā ieklātā krāsa spīd cauri.
Attēlā – sausais uzlikums
- Slapjais uzlikums – papīra lapa tiek samitrināta ar ūdeni, ļāuj tai nedaudz apžūt. Tad ieklāj fona krāsu, kurai pa virsu veido zīmējumu ar citu krāsu. Veidojas izplūdušas kontūras.
Attēlā – slapjais uzlikums
Strādājot ar akvareļu krāsām, var izmanto dažādus krāsu efektus.
- Šļakstīšana uz sausas krāsas – uz nožuvušas fona krāsas uzšļaksta citu krāsu. Veidojas mazi krāsu laukumiņi ar stingrām robežām.
Attēlā – šļakstīšana uz sausas krāsas
- Šļakstīšana uz slapjas krāsas – uz vēl nenožuvuša fona uzšļaksta citu krāsu. Veidojas nelieli izplūduši krāsu laukumiņi.
Attēlā – krāsas šļakstīšana
- Lazēšana – uz vienas nožuvušas krāsas klāj citu krāsu. Apakšējais tonis spīd cauri.
Attēlā – zāles un krūmu attēlošanā izmantota lazēšana, tiek apvienoti zaļie un sarkanīgie toņi
- Sāls izmantošana – uz mitra fona uzber sāls kritāliņus. Tie uzsūc krāsu. Pēc nožūšanas veidojas gaiši, neregulāras formas laukumiņi.
- Sūkļa izmantošana – sūkli iemērc krāsā un piespiež pie sausa papīra virsmas. Veidojas neregulāri krāsas laukumi.
- Krāsas izskrāpēšana – uz papīra ieklātā mitrā krāsā izskrāpē līnijas, laukumus.
Papildinformācija