Eļļas krāsa ir bieza, uz darba virsmas mākslinieks to uzklāj ar otu vai paletes nazi.
 
Eļļas glezniecībā izmanto otas ar cietiem sariņiem. Lielāka izmēra otas izmanto fona ieklāšanai, lielu objektu attēlošanai, savukārt smalkākas otas izmanto detaļu gleznošanai.
 
7.jpg
Attēlā – otas, kuras izmanto, gleznojot ar eļļas krāsām
 
Paletes nazi izmanto gan krāsu jaukšanai uz paletes, gan krāsas klāšanai uz darba virsmas. Arī paletes naži mēdz būt dažāda izmēra dažādu darbu veikšanai.
 
8.jpg
Attēlā – paletes naži
 
Gleznojot ar eļļas krāsām, mākslinieks izmanto dažādus krāsas klāšanas paņēmienus.
 
Vienmērīga krāsas klāšana
Šo paņēmienu mākslinieki izmanto visbiežāk. Krāsu uz audekla klāj vienmērīgi, radot gludu darba virsmu.
Šāds gleznošanas paņēmiens bija populārs līdz pat 19. gadsimtam.
 
34.jpg
Attēlā – vienmērīgā krāsas klāšana
 
Impasto
Impasto tulkojumā no itāļu valodas nozīmē mīkla. Krāsa uz pamatnes tiek klāta biezā kārtā. To var izspiest uz audekla tieši no krāsas tūbiņas, klāt ar otu vai paletes nazi. Šādi gleznojot, redzami otas triepieni, to virziens.
 
2.jpg
Attēlā – krāsas triepieni
 
Krāsu var klāt dažāda platuma joslās, punktējot to. Bieži vien krāsa tiek sajaukta uz darba pamatnes, klājot dažādas krāsas triepienu pie triepiena. Kad mākslas darbs nožuvis, krāsas triepieni rada nelīdzenu, fakturētu virsmu. Mākslas darbs kļūst izteiksmīgāks. Šo paņēmienu parasti izmanto mākslas darba gleznošanas pēdējā posmā.
 
Pirmie mākslinieki, kuri izmantoja impasto paņēmienu savos darbos, ir itāļu gleznotājs Ticiāns (1488 - 1576), holandiešu mākslinieks Rembrants (1606 - 1669), un nīderlandiešu gleznotājs Johans Vermērs (1632 - 1675).
 
6.jpg
Attēlā – Ticiāns
 
5.jpg
Attēlā – Rembrants
 
Viņi izmantoja biezākus triepienus, gleznojot auduma krokas, rotaslietas. Biezais krāsas triepiens kontrastēja ar tajā laikā pieņemto gludo krāsas klāšanas principu.
 
3.jpg
Attēlā – cilvēka seja gleznota, izmantojot triepienus (Rembrants)
 
Vēlāk, 19. gadsimtā, impresionisti savus darbus gleznoja impasto, izmantojot smalkus krāsu triepienus un punktējumu.
 
282.jpg
Attēlā – smalkāki triepieni
 
Viens no māksliniekiem, kurš ļoti bieži izmantoja šādu krāsas klāšanas veidu, ir nīderlandiešu gleznotājs Vinsents van Gogs (1863 - 1890).
 
15.jpg
Attēlā – Vinsenta van Goga pašportrets, redzami krāsu triepieni
 
20. gadsimta mākslā impasto tika ļoti bieži izmantots, jo ļāva māksliniekam brīvi paust savas emocijas gleznošanas brīdī, klājot krāsu bieziem, plašiem triepieniem.
 
Ala prima
Ala prima tulkojumā no itāļu valodas nozīmē no pirmās reizes. Mākslas darbs tiek uzgleznots vienā piegājienā. Tā kā parasti pēc katras krāsas kārtas uzgleznošanas mākslas darbam ļauj nožūt, tad šajā gadījumā krāsas slāņus klāj vienu uz otra tad, kad tie vēl nav nožuvuši. Krāsas savā starpā sajaucas, rodas izplūdušas kontūras.
 
9.jpg
Attēlā – apģērbā redzami izplūduši krāsas triepieni
 
Šo gleznošanas paņēmienu izmantoja jau 15. gadsimtā. Populārs tas kļuva 19. gadsimtā, kad eļļas krāsu ražošana ļāva māksliniekiem gleznot plenērā, tādējādi mākslas darbu uzgleznojot vienā piegājienā. Šo paņēmienu plaši izmantoja impresionistu un postimpresionistu pārstāvji.
 
11.jpg
Attēlā – ainava, gleznota alla prima
 
Sausās otas paņēmiens
Lai izmantotu šo paņēmienu, nepieciešams pavisam nedaudz krāsas. Uz otas atrodas nedaudz krāsas, kuru uztriepj uz darba virsmas.
 
12.jpg
Attēlā – sausās otas paņēmiens
 
Uz audekla redzami caurspīdīgi krāsas triepieni ar izteiktu otas rakstu. Gleznojums rada ilūziju par dūmaku, miglu. Klājot vairākus šādus krāsu slāņus vienu uz otra, iegūst izteiksmīgus gleznojumus.
 
14.jpg
Attēlā – sausās otas paņēmiens kompozīcijā "Sniega vētra" (Džozefs Tērners, 1842)
 
Šādu gleznošanas paņēmienu izmantoja tādi mākslinieki kā Džozefs Tērners (1775-1851), Klods Monē (1840-1926).
 
17.jpg
Attēlā – Džozefa Tērnera pašportrets
 
16.jpg
Attēlā – Klods Monē
 
13.jpg
Attēlā – kompozīcijā izmantots sausās otas paņēmiens ("Ūdensrozes", Klods Monē, 1916)
 
Krāsas šļakstīšana
Šādu gleznošanas paņēmienu sāka izmantot 20. gadsimta mākslinieki. Krāsa uz audekla tiek uzšļakstīta, radot abstraktas kompozīcijas. Īpašu popularitāti šis paņēmiens guva abstrakcionisma pārstāvju vidū.
 
3.jpg
Attēlā – kompozīcijas veido šļakstīta krāsa
 
Viens no māksliniekiem, kurš savos darbos izmantoja krāsas šļakstīšanu - amerikāņu gleznotājs Pols Džeksons Poloks (1912-1956).
 
Papildinformācija