Teorija

Zīme – grafisks attēls, kas apzīmē kādu priekšmetu vai parādību.
Zīme sniedz informāciju par šo priekšmetu, tādēļ tai jābūt skaidri saprotamai, vienkāršai.
 
Zīmes iedala ģeometriskajās, neģeometriskajās un skaitļu zīmēs. Neģeometriskā zīme ir jebkurš priekšmeta attēls. Piemēram, pulksteņa attēls apzīmē laiku. Ģeometriskās zīmes veido ģeometriskas figūras un formas. Šīs zīmes sastāv no punktiem, līnijām, ģeometriskajām figūrām (aplis, kvadrāts, trijstūris). Skaitļu zīmes ir cipari (romiešu, arābu). Kā piemēru visu šo veidu zīmēm var aplūkot ceļa zīmes, kas sniedz informāciju autobraucējiem.
 
cels1.png
Neģeometriskā zīme
cesl2.jpg
Ģeometriskā zīme
cels.gif
Skaitļu zīme
 
Arī senos laikos cilvēki lietoja dažādas zīmes, lai viegli saprotamā veidā sniegtu svarīgu informāciju.
 
Senlatviešu raksta zīmes (ornamenti).
 
Senie latvieši ar īpašām zīmēm apzīmēja dievus, kuri, kā cilvēki uzskatīja, palīdzēja ikdienā. Katrai dievībai bija sava darbības sfēra, kuru tā pārstāvēja. Tā kā senlatviešu pamat nodarbošanās bija lopkopība un zemkopība, tad ļoti daudz dievību atbildēja par šīm sfērām.
Katrai dievībai ir savi simboli, zīmes, kā to attēlot. Senais cilvēks uzskatīja, ka, ja vēlas piesaistīt konkrētu spēku, tad šī spēka simbolizējošā zīme jāattēlo uz priekšmeta. Piemēram, tradīcija dāvināt rakstainus, adītus cimdus, kuru rakstos ieadīti dažādu dievību simboli - dāvinātājs novēl dāvanas saņēmējam veiksmi konkrētā jomā.
 
cimdi.jpg
 
Svarīgi!
Senlatviešu raksta zīmes atbilst ģeometriskajām zīmēm.
Māra
Māru uzskata par Pasaules Māti, tādēļ bieži vien dēvē arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti, Meža māti, Veļu māti (viņa atbild par visām šīm sfērām). Šī dievība simbolizē apkārtējo pasauli, zemi.
Māru simbolizē vairākas zīmes.
Viena no tām ir krustukrusts - taisns krusts, kuram visi četri gali vēlreiz pārkrustoti.
 
scan0022.jpg scan0021.jpg scan0027a.jpg

Nākamā zīme – taisna līnija, kas simbolizē zemi, kā arī trijstūris ar virsotni uz leju (norāda uz zemi) – zemes simbols. Līklocis simbolizē ūdeni.
 
scan0023.jpg scan0024.jpg
 
Māras zīme ir arī zalktis (cilvēki ticēja, ka Māra parādās zalkša izskatā).
 
scan0025.jpg
 
Dievs
Dievs simbolizē debesis. Dievu simbolizē trijstūris. Tā kā Dievs atrodas debesīs, tad trijstūra virsotne norāda viņa atrašanās vietu, darbības sfēru. Otra Dieva zīme ir krusts.
 
scan0041a.jpg scan0042a.jpg scan0043a.jpg scan0045a.jpg scan0032.jpg scan0046a.jpg
 
Laima
 Laima lemj cilvēka mūža gaitu, cilvēka likteni, pavada cilvēku visu viņa mūžu.
Laimu simbolizē skujiņa.
 
scan0039a.jpg scan0038a.jpg scan0040a.jpg
 
Saule
Saule dod siltumu, pateicoties saulei, var izaugt laba raža. Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tad viņi pielūdza Sauli, lai iegūtu tās labvēlību.
Sauli simbolizē aplis. No šīs formas laika gaitā radušies dažādi stilizēti varianti – rozetes, četrstūrainās saules zīmes.
 
scan0004.jpg scan0005.jpg scan0006.jpg scan0016.jpg scan0013.jpg scan0012.jpg scan0009.jpg scan0017.jpg

Kopā ar Saules zīmi bieži vien attēlo arī Saules koka (Austras koka) zīmi.
 
scan0020.jpg scan0019.jpg scan0018a.jpg 
scan0023a.jpg scan0019a.jpg scan0020a.jpg
 
Mēness
Visi zemnieku darbi bija atkarīgi no mēness fāzēm – ja tās ievēroja, tad laba raža un izdošanās bija garantēta (darbus nedrīkstēja uzsākt vecā, dilstošā mēnesī, jo tad tie neizdosies, tas pats attiecās uz stādīšanu, sēšanu u.t.t.).
 
meness.JPG
 
Zvaigznes
Senlatvieši ticēja, ka katram cilvēkam ir sava zvaigzne, kura parādās pie debesīm cilvēkam piedzimstot un nomirstot tā izdziest. Krītošu zvaigzni uzskatīja par aizgājēja dvēseli.
 
scan0047a.jpg scan0051a.jpg scan0048a.jpg
 
Jumis
Atbild par auglību, labklājību, bagātību. Jumja simboli satur divu vienādu elementu pāri.
 
scan0054a.jpg scan0056a.jpg scan0058a.jpg
Atsauce:
Vizuāla māksla vidusskolai. 1.daļa/Ilze Briška, Ilze Kadiķe, Daiga Kalēja-Gasparoviča, Maija Rudovska. - Rīga: RaKa, 2009. - 100 lpp.- izmantotā literatūra: 57.-59.lpp.
Latviešu rakstu zīmes/Daina Kraukle. - Rīga: Jumava, 2006. - 99 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 7.,13.,81.-83.lpp.
Latvijas kultūras vēsture/Inga Sarma. - Rīga: RaKa, 2003. - 180 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 28.-34.lpp.
Attēli:
http://www.gatviuirengimas.lt/vcms/uploads/20101109095121_256.png
http://i.valmiera24.lv/upload/news/2011-11-03/original/13203183294020.jpg
http://jelgava.lv/aktuali/zinuarhivs/2008--gads0/augusts8/2008--gada-augusts/2008--gada-augusts0/septembra-sakuma-pie-skolam-ierobezos-br/index.php?cmd=get&cid=39923
http://www.rezica.lv/wp-content/uploads/2010/01/cimdi.jpg