Plakāts – mākslinieciski veidots lielformāta attēls ar īsu tekstu, kas izvietots sabiedriskajā telpā, piestiprināts pie vertikālas virsmas (piemēram, sienas).
1. attēls: Plakāts aicina doties ceļojumā uz Veronu Itālijā
Plakāts ir viens no jaunākajiem grafikas mākslas veidiem. Plakāta mākslā mākslinieks izmanto ne tikai grafiskos tēlošanas līdzekļus un materiālus, bet arī gleznieciski dekoratīvos paņēmienus, aplikāciju, fotogrāfiju.
2. attēls: Venēcijas karnevāla plakātā izmantota fotogrāfija
Plakāts ne tikai sniedz informāciju, tam jābūt arī vizuāli labi noformētam, jāsniedz estētiskais baudījums.
3. attēls: Cepumu reklāmas plakāts (1896)
Atšķirībā no glezniecības, kur glezna (oriģināls) pastāv vienā eksemplārā, plakāti tiek izgatavoti vairākos eksemplāros.
4. attēls: Moda Adamsa izrādē "Žanna d'Arka" (1909)
Plakātā ietvertai informācijai jābūt saredzamai no liela attāluma. Tai uz cilvēku jāiedarbojas ātri, sakāpināti.
Liela nozīme tiek piešķirta tekstam, tā izvietojumam, burtu lielumam, krāsai.
5. attēls: Plakāts vēsta, ka cirka izrādē piedalās Ada Kastello (1899)
Plakātos izmanto dažāda izmēra stilizētas figūras, kas ataino notikumus, par kuriem vēsta plakāts. Dažkārt figūras tiek hiperbolizētas – pārspīlētas, lai padarītu tās izteiksmīgākas, emocionālākas. Attēlojumā netiek ievērotas cilvēka ķermeņa proporcijas.
Notikumi tiek attēloti dažādās vietās, dažādos laikos, attēlotās figūras bieži vien tiek apvilktas ar kontūru, lai tās labāk izceltu.
6. attēls: Kakao reklāmas plakāts (stilizēta sievietes figūra, apvilkta ar melnu kontūru, 1896)
Bieži vien plakātus veidoja ar ironisku noskaņu. Ironija – doma, kuru vēlas pavēstīt skatītājam, tiek pasniegta zobgalīgi, izsmejoši. Plakātiem raksturīgs arī humors – labsirdīga pasmiešanās par kaut ko, komiskā attēlošana. Visbiežāk cilvēku uzmanība plakātam tiek pievērsta, izmantojot spilgtas metaforas (tiek pārnestas dažādas nozīmes) vai asprātīgus salīdzinājumus.
7. attēls: Plakātā ar humoru reklamētas zāles pret reimatismu, artrītu (1910)