Teorija

Negatīvo laukumu var izmantot, lai parādītu objektu noteiktā vidē, vairāk akcentējot lietas, kas atrodas apkārt objektam.
Negatīvā laukuma aizpildīšana veido objekta siluetu.
 
3.jpg
Zvaigznes siluetu veido cilvēku ceļgali
 
Negatīvā laukuma izmantošanai ir liela nozīme mākslinieciskajā kompozīcijā. Izmantojot pozitīvo un negatīvo laukumu, mākslinieks rada vienu kompozīciju, kurā redzami divi attēli.
 
Divējādie attēli
  
Radot divējādos attēlus, mākslinieks rada optisko ilūziju, kur vienā zīmējumā iespējams saskatīt divus objektus. Viss atkarīgs no skata punkta.
 
14.png
Jauna meitene vai veca kundze
 
12.jpg
Trusis vai pīle
 
13.gif
Mainoties skata punktam mainās arī kompozīcija
 
Par fona un figūras attiecībām (pozitīvā un negatīvā laukuma attiecībām) dāņu psihologs, filozofs un pedagogs Edgars Rubins (1886 – 1951) uzrakstīja zinātnisko darbu "Figūras vizuālā uztvere" (1915). Jebkurai figūrai, atšķirībā no fona, ir forma, kas redzama priekšplānā, tā labāk paliek atmiņā. Fons, savukārt, atrodas aiz figūras, tas šķiet viengabalains. Figūra tiek uztverta kā priekšmets, bet fons – kā materiāls. Apzināti mainot fonu, iespējams panākt efektu, kad figūru nav iespējams atpazīt, to var uztvert gan kā fonu, gan kā figūru.
 
4.png
Negatīvais laukums starp burtiem E un x veido bultas siluetu
 
Edgars Rubins radīja divējādo figūru attēlu, kuru nosauca par "Rubina vāzi". Šajā kompozīcijā var saskatīt gan vāzi, gan divas cilvēku sejas. Viss atkarīgs no tā, kuru laukumu uzskata par pozitīvo, kuru – par negatīvo.
 
1.png
Balta vāze un melnas sejas
 
Atsauce:
Vikipēdija, Negative Space
Vikipēdija, Ambiguous image
Vikipēdija, Rubina vāze
Vikipēdija, Edgars Rubins
Vikipēdija, Negatīvais laukums
Attēli:
Vikipēdija, Pīle - trusis
Vikipēdija, Gustavs Verbēks
Vikipēdija, FedEx logo