Akvareļglezniecība
Akvareļkrāsas dēvē arī par ūdenskrāsām. Tulkojumā no latīņu valodas vārds aqua nozīmē ūdens.
Akvareļkrāsas
Krāsu veido pulverveida krāsas pigments un augu līme. Akvareļu krāsas mēdz būt cietas (plāksnītēs), pusmīkstas (trauciņos) un mīkstas (tūbiņās). Gleznošanai ar akvareļu krāsām izmanto kuplas otiņas, jo tās labi uzsūc ūdeni, kas nepieciešams darbam ar šīm krāsām.
Līdz 18. gadsimtam akvareļu krāsas mākslinieki izgatavoja paši, iegādājoties krāsu pigmentus pie aptiekāra vai arī pie tā dēvētā krāsu vīra (cilvēka, kurš tirgoja krāsu pigmentus).
Krāsu pigmenti
Pigmentu sajauca kopā ar augu līmi, izveidojot mazus krāsu klucīšus. 18. gadsimtā krāsu vīri sāka izgatavot krāsu klucīšus un tirgot tos, attiecīgi māksliniekiem nevajadzēja pašiem izgatavot krāsas.
1781. gadā brāļi Tomass un Viljams Rīvsi ieguva Karaliskās mākslas biedrības (Anglija) balvu par īpašu akvareļu krāsas klucīšu izgudrošanu.
Brāļu Rīvsu izveidotais akvareļu krāsu komplekts
Akvareļu krāsām raksturīgs caurspīdīgums, parasti cauri krāsas slānim redzams papīrs, tā virsma.
Akvareļglezniecības tehnikā gleznota ainava
Par akvareli dēvē gleznojumu ar akvareļu krāsām, lielākoties uz papīra. Dažkārt tiek gleznots uz īpaši apstrādāta audekla.