Augstākā vara - Saeima
Svarīgi!
Augstākā vara Latvijā piederēja likumdevējam – Saeimai. Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Parlamentārās demokrātijas laikā Saeima
- ievēlēja valsts prezidentu,
- ievēlēja Saeimas priekšsēdētāju,
- apstiprināja Ministru kabineta sastāvu.
Saeimas priekšsēdētājs vadīja Saeimas sēdes un aizvietoja valsts prezidentu viņa prombūtnes laikā. Pirmās Saeimas priekšsēdētājs bija sociāldemokrāts Fridrihs Vesmanis. Par 2., 3. un 4. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Paulu Kalniņu.
 F. Vesmanis |  P. Kalniņš |
Latvijas Republikas Pirmā Saeima (1922. - 1925.)
Galvenais, ko veica Satversmes sapulce un visas četras Saeimas, bija likumdošanas pamatu radīšana.
Kopumā tā pieņēma vairāk nekā 3,5 tūkstošus likumus un noteikumus ar likuma spēku. Parasti Saeimā darbojās 20 komisijas, kurām reizēm bija arī apakškomisijas. Plašai sabiedrībai informācija par komisiju darbu netika atspoguļota. Pēc sagatavošanas darba komisijās likumus pieņēma vai noraidīja Saeimas plenārsēdēs.
Svarīgi!
Galvenā Saeimas funkcija bija likumdošana.
Saeima turpināja to darbu, ko nepaspēja realizēt Satversmes sapulce.
- Viens no centrālajiem jautājumiem bija agrārā reforma, kuras pilnīga realizācija ilga aptuveni 10 gadus.
- Tā kā Satversmes sapulcei neizdevās pieņemt Satversmes 2. daļu par pilsoņa tiesībām un brīvībām, 1. Saeimai steidzami bija jāpieņem vairāki likumi par pilsoņu biedrošanos, preses brīvību u.c.
- Saeimai bija arī jāapstiprina starptautiskie līgumi.
Likumdošana bija iecietīga pret sociāldemokrātu pusmilitāro organizāciju „Strādnieku sports un sargs” (SSS). To atbalstīja kreiso spēku deputāti Saeimā. Organizācijas apbruņošanu argumentēja kā nepieciešamību nodrošināties pret iespējamiem galēji labējo spēku mēģinājumiem izveidot valstī diktatūru. Kad noritēja 1934. gada apvērsums, SSS izrādījās pilnīgi nepiemērota pretdarbībai.
Ministru kabinets
Svarīgi!
Ministru kabinetam piederēja augstākā izpildvara. Ministru kabinetu apstiprināja Saeima.
Otrais Ministru kabinets Satversmes sapulces laikā (1921. - 1923. g.)
Kamēr valdību atbalstīja Saeimas deputātu vairākums, tā bija stabila. Valdība kļuva nestabila, ja Ministru kabinetam Saeimā nebija deputātu vairākuma atbalsta. Saeimā pastāvēja liela politiskā sadrumstalotība, un valdības parasti nebija ilgstoši stabilas.
Ministru kabinetam bija arī tiešas iespējas paātrināt likumdošanas procesu, pieņemot noteikumus ar likuma spēku, kuri vēlāk bija jāapstiprina Saeimai.
Tiesu vara
Svarīgi!
Tiesu vara Latvijā bija neatkarīga. Tiesnešus amatā apstiprināja Saeima.
Kaut arī Latvijas Satversmē bija paredzēta zvērināto tiesa, šo tiesu veidu Latvijā neizdevās ieviest tā dārdzības dēļ, un zemākajās tiesu instancēs spriedumus pieņēma tiesneši.
Tiesu sistēma parlamentārās demokrātijas laikā Latvijā (1920. - 1934.g.)
Tiesu sistēma bija vairākpakāpju.
Tiesu sistēma parlamentārās demokrātijas laikā Latvijā (1920. - 1934.g.)
Tiesu sistēma bija vairākpakāpju.
- Miertiesneši bija zemākā tiesu sistēmas institūcija un tā nodarbojās galvenokārt ar civillietām, kā arī sīkām krimināllietām.
- Bija arī administratīvā tiesa, kura pārbaudīja iedzīvotāju sūdzības par valsts un pašvaldības iestāžu darbības likumību.
- Apgabaltiesa izskatīja svarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī bija apelācijas (pārsūdzēšanas) instance miertiesu spriedumiem. Tās izveidoja katrā Latvijas vēlēšanu apgabalā – Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales apgabalā.
- Tiesu palāta bija augstākā tiesas instance, kas lietas izskatīja pēc būtības un bija apelācijas instance apgabaltiesām.
- Augstākā tiesu instance bija Senāts, kas neizskatīja lietas pēc būtības, bet veica tikai kasācijas funkcijas, tas ir – novērtēja lietas izskatīšanas atbilstību likumam un sprieduma pamatotību tiesās.
Politiķi, prezidenti
- 1. un 2. Saeima par pirmo Latvijas valsts prezidentu ievēlēja J. Čaksti. Šo posteni viņš ieņēma līdz pat savai nāvei 1927. gadā. Viņš bijis arī Tautas padomes priekšsēdētājs (1920. -1922.).
- 2. Saeima par valsts prezidentu ievēlēja Gustavu Zemgalu, kurš bija amatā no1927. līdz 1930. gadam. Viņš bija darbojies kā viens no diviem Tautas padomes priekšsēdētāja biedriem (otrs bija M. Skujenieks) un atklājis 1918. gada 18. novembra sēdi.
- 3. Saeima 1930. gadā par valsts prezidentu ievēlēja Albertu Kviesi. Viņu atkārtoti ievēlēja arī 4. Saeima 1933. gadā. A. Kviesis bija prezidents līdz 1936. gadam.
Svarīgi!
K. Ulmanis pēc A. Kvieša prezidentūras beigšanos iecēla sevi par valsts prezidentu, saglabājot paralēli Ministru prezidenta amatu.
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma Valsts prezidenta loma bija mazinājusies, jo Saeima bija atlaista un Ministru kabinets apvienoja izpildu un likumdošanas varu (bija izsludināts ārkārtas stāvoklis, jo Satversmes oficiāli netika atcelta). K. Ulmanis nebija Satversmes noteiktajā kārtībā vēlēts prezidents. Viņš uz šo posteni nesekmīgi bija kandidējis 1925. gadā.
 J. Čakste |  G. Zemgals |  A. Kviesis |  K. Ulmanis |
Administratīvais iedalījums
Latvijā pastāvēja vienots administratīvais iedalījums ar 516 pagastiem. Pagasti ietilpa apriņķos, kurus vadīja vēlēts (pēc 1934. gada iecelts) priekšnieks. Pavisam bija 19 apriņķi, kuru centri atradās lielākajās pilsētās. Pilsētām bija savas vēlētas pašvaldības, kuras pārraudzīja Iekšlietu ministrija. Iekšlietu ministrija pārzināja arī biedrības un presi.
Policija un aizsargi
Policija bija sadalīta iecirkņos, bet aizsargu organizācija veica palīgpolicijas funkcijas. Aizsargos stājās pēc brīvprātības principa. Viņi nesaņēma atalgojumu. Aizsargu apbruņošanu un apmācību veica Iekšlietu ministrija, kurai šī organizācija bija pakļauta. Iekšlietu ministrijas sistēmas un aizsargu organizācijas izveidošanā vislielākie nopelni ir vienam no pirmajiem iekšlietu ministriem – Miķelim Valteram.
M. Valters