Izglītības sistēmas izveide
Lai nodrošinātu vispārēju izglītību, Latvijā bija jārada jauna izglītības sistēma: jāatjauno izglītības iestāžu darbība un jāizveido skolu tīkls, kas aptvertu visu valsti.
Lai atjaunotu izglītības iestāžu darbību, bija:
Lai atjaunotu izglītības iestāžu darbību, bija:
- Jāsagatavo skolotāji;
- Jāizveido jauni mācību plāni un mācību grāmatas;
- Jāapgādā skolas ar mācību līdzekļiem;
- Jānodrošina izglītības iestāžu finansējums.
Svarīgi!
Likums par izglītību bija viens no pirmajiem Latvijas likumiem – Tautas padome to pieņēma 1919. gada 8. decembrī.
Latvijā ieviesa obligāto pamatizglītību no 6 līdz 16 gadu vecumam. Pamatizglītība bija par brīvu.
Visas mācību iestādes dalījās trijās pakāpēs:
- 1. pakāpe – sešgadīga pamatskola;
- 2. pakāpe – četrgadīga ģimnāzija (sagatavoja studijām augstskolā), divgadīga reālģimnāzija vai arodskola;
- 3. pakāpe – augstākā izglītība.
Liels skaits trūcīgo skolēnu saņēma dažādus atvieglojumus. Lielas priekšrocības bija minoritāšu skolām, jo valsts un pašvaldības iestādes uzturēja lielu skaitu minoritāšu skolu ar mazu skolēnu skaitu, kur mācības notika dzimtajā valodā. Šāda pretimnākšana minoritāšu skolām bija reti sastopama kaut kur citur Eiropā.
Līdzekļi tika veltīti arī jaunu skolas ēku celšanai. Jaunums mācību saturā bija latviešu valoda, literatūra un vēsture. Tika rīkoti konkursi mācību grāmatu sarakstīšanai.
Svarīgi!
P. Stučkas laikā dibināto augstskolu pārveidoja par Latvijas Universitāti ar 11 fakultātēm. Tai bija autonomija un sava satversme, kuru Saeima apstiprināja 1923. g. Augstskolas piesaistīja daudzus zinātniekus un pasniedzējus, kas bija emigrējuši no Krievijas.
Tauta pierādīja, ka neatkarīga valsts ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem straujam nacionālās kultūras un izglītības līmeņa kāpumam.