Latvijas ārpolitika kopš neatkarības atjaunošanu bija vērsta uz Latvijas integrāciju Eiropas struktūrās, bet, sākot ar 1993. gadu galvenais valsts politikas uzdevums bija iestāties Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības, tautsaimniecības un sociālās sfēras attīstību un panāktu ES līmenim atbilstošu dzīves standartu Latvijas iedzīvotājiem.
Eiropas Savienība (ES) ir 28 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība, kas darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā.
ES karogs
Valsts ārpolitika var vērot aktivitāšu pieaugumu un pirmos rezultātus. 1995. gada 12. jūnijā Latvija kļuva par ES asociēto locekli. 1999. g. Latvija tika uzaicināta sākt iestāšanās sarunas ar ES. Par Latvijas virzību uz ES ir dažādi viedokļi. Daļa sabiedrības bija noskaņota skeptiski. Eiroskepticisms izpaudās kā neticība Latvijas iespējām iekļauties ES tuvākajā nākotnē.
Galvenie Latvijas eiroskeptiķu argumenti pret Latvijas integrāciju ES:
- Nespēja konkurēt Eiropas tirgū;
- Nacionālās identitātes zaudēšana;
- lauksaimniecības un rūpniecības sairums zemās konkurētspējas dēļ;
- mazo valstu ierobežotās iespējas ietekmēt procesus ES.
Tomēr ES tika uzskatīts par vienīgo reālo politisko un ekonomisko garantu Latvijas valsts drošībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas atzinumu, pirms iestāšanās ES, Latvijas valdībai bija jāveic sekojoši uzdevumi:
- privatizācijas programmas pabeigšana;
- banku sektora efektivitātes palielināšana;
- tirdzniecības liberalizācija;
- īpašuma tiesību stiprināšana;
- attīstība nodokļu administrēšanas jomā;
- fiskālo un monetāro rādītāju atbilstība Eiropas vienotās valūtas kritērijiem;
- labvēlīga vide uzņēmējdarbībai, investīciju piesaiste ražošanai, ekonomiskās attīstības stratēģijas izstrāde, muitas administrācijas modernizācija.
Svarīgi!
2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
Drīz pēc tam Latviju sāka skart dažādas ar ES saistītas izmaiņas. Piemēram, Latvijā palielinājās vairāku medikamentu cenas, jo tos vairs nedrīkstēja ievest no Krievijas, tos obligāti bija jāieved tikai no ES valstīm. Pēc vairākiem gadiem ES spiediena un citu iemeslu dēļ tika likvidētas visas Latvijas cukura fabrikas.