1944. gada jūnijā, kad PSRS sabiedrotie Rietumos atklāja Otro fronti, padomju karaspēks sāka strauji tuvoties Latvijas robežām. 1944. gada jūlijā Latgalē ienāca pirmās Sarkanās armijas daļas. 43. divīzija 2. Baltijas frontes sastāvā pārgāja Latvijas robežu pie Šķaunes. Latvijas teritorijā kaujās piedalījās visu triju Sarkanās armijas Baltijas frontu karaspēks. Zemgalē padomju karaspēks ienāca no Šauļu puses un ieņēma Jelgavu, tad izlauzās līdz Rīgas līcim, tomēr vācu spēki uzbrukumu apturēja. Pa šauru joslu gar Rīgas līci vācu karaspēks atkāpās. 13. un 14. oktobrī vācu karaspēks Rīgu atstāja. Līdzās vāciešiem Latvijas teritorijā cīnījās abas leģiona divīzijas.
Cīņas Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara beigās
Fronte līdz pat kara beigām nostabilizējās Kurzemē. Tur aplenkumā cīnījās 32 vācu divīzijas un 19. latviešu divīzija. Kurzemes grupējums noturējās līdz pat kara beigām. Sarkanā armija pus gada laikā devās 6 lielos un ilgstošos uzbrukumos Kurzemei un zaudēja ap 200 000 kareivju, 2 000 tanku un 1000 lidmašīnu.
19. latviešu divīzija cīnījās varonīgi un palika neuzvarēta. Vēstures literatūrā spēcīgās pretestības dēļ vācu grupējuma aizstāvēto teritoriju Kurzemē dēvē arī par „Kurzemes cietoksni” jeb "Kurzemes katlu".
Kurzemes grupējums padevās tikai pēc pavēles no Berlīnes pēc Vācijas kapitulācijas. Kurzemes grupējuma sekmīgā aizstāvēšanās deva iespēju Latvijas bēgļiem, kuru Kurzemē bija daudz, atstāt Latvijas teritoriju. Zinot, ko var sagaidīt no padomju režīma, 280 000 Latvijas civiliedzīvotāju kara beigās devās bēgļu gaitās. Tomēr ne visiem izdevās sasniegt Vācijas rietumu robežu vai Zviedriju. Bēgļi nonāca dažādās zemēs, daudzi no tiem ceļā gāja bojā.
R. Bangerskis
Latvijas aktīvākie politiķi vairakkārt mēģināja panākt, lai vācu valdība piekrīt Latvijas Pagaidu valdības izveidošanai. Tie cerēja ar Rietumvalstu atbalstu neļaut Latvijai nonākt PSRS okupācijā.
1945. gadā Vācijas valdība atļāva veidot Latvijas nacionālo komiteju (LNK) ar nosacītām pagaidu valdības funkcijām. LNK tika izveidota 20. februārī Potsdamā un par tās prezidentu tika ievēlēts ģenerālis R. Bangerskis. Vēlāk izrādījās, ka LNK izveidošana bija tikai propagandisks manevrs. Jebkādus nacionālos centienus vācu pavēlniecība apspieda. 3. maijā LNK pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Īsi pirms Vācijas kapitulācijas Liepājā izveidoja Tautas padomi un nodibināja Pagaidu valdību ar pulkvedi Robertu Osi kā vadītāju. Pirmajai sēdei bija jānotiek 8. maijā, bet to izjauca paziņojums, ka Vācija kapitulējusi un visās frontēs jānoliek ieroči.
Otrā pasaules kara rezultātā Latvija atkal nonāca PSRS okupācijas jūgā. Komunistiskais režīms ar padomju karaspēka palīdzību nostiprinājās arī citās Eiropas valstīs.
1945. gada Potsdamas konferencē J. Staļins panāca Rietumu sabiedroto piekrišanu jaunajai Eiropas kārtībai.
Vāciju sadalīja divās valstīs. Vācu reiha vietā pēckara periodā pusē Eiropā valdīja komunistiskais režīms, kurš balstījās uz PSRS militāro spēku. Tikai pēc 50 gadiem, kad sāka izirt komunistiskais režīms PSRS, izjuka arī Padomju Savienībai uzspiestais režīmi Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs.